local-stats-pixel fb-conv-api

Igaunija 2 jeb tusiņš Hāpsalā (2. daļa)8

109 0
Tikšanās ar Karīnu un viņas mammu bija sarunāta Hāpsalas centrā. Biju ieradusies pirms norunātā laika, tādēļ izmantoju iespēju, lai nedaudz apskatītu pilsētu. Nokļuvu līdz tirdzniecības centram, pie kura bija sarunāta tikšanās. Pametu skatienu apkārt un pie sevis pasmējos – kā nu bez tā. Tieši tam pretī atradās kapsēta – vieta, kurai tuvumā nokļūstu katrā ceļojumā.
Satiku Karīnu un viņas mammu. Pirmais iespaids – forši cilvēki. Pa ceļam runājam par dažādām lietām. Viņas pastāsta, ka viņu dzīvesvieta ir apmēram piecu minūšu gājiena attālumā no Bīskapa pilsdrupām, kur norisināsies festivāls. Forši. Kad nokļūstu viņu dzīvoklī, iesaucos – kā man te patīk! Plašums, gaišas krāsas un minimālisms – tieši manā gaumē! Iepazinos ar Karīnas tēvu un mēs uzreiz atradām kopīgu valodu. Viņš kādreiz bija izdevis vienu no igauņu rokmūzikas žurnāliem, es savukārt nesen biju uzsākusi darba līdzīgā latviešu žurnālā. Runājām par igauņu un somu roku, pie viena viņš man ieteica, kuras no festivālā spēlējošajām grupām ir vērts noklausīties. Drīz pēc manas ierašanās Karīna ar mammu aizbrauca uz Tallinu. Kad pajautāju, ko viņas tur darīs, atbildes vietā sekoja noslēpumains smaids. Pēc pāris stundām viņas atgriezās, līdzi ņemot boksera kucīti Miu (2 mēneši). Viņai bija pat pase! Mia bija ļoti jauka un draudzīga, tikai, kā jau tas kucēniem mēdz gadīties, slapināja visur, tikai ne šim nolūkam paredzētajā vietā. Turpmākās dienas pa dzīvokli pārvietojāmies uzmanīgi, lai nejauši neiekāptu kādā peļķē. Astoņos vakarā notika festivāla atklāšana, bet iekļūt pasākuma teritorijā varēja no septiņiem. Savā mājas lapā rīkotāji solīja uz trim dienām pārvērst Hāpsalu amerikāņu pilsētiņā. Nu, daļēji viņiem tas izdevās – cauri pilsētai ik pa brīdim izbrauca kāda amerikāņu automašīna un ielās varēja redzēt cilvēkus kovboju zābakos un cepurēs. Iepriekš par ACB nekad nebiju dzirdējusi, taču, apjautājoties paziņām, ieguvu pozitīvas atsauksmes. Kad nokļuvu līdz Bīskapa pilij, ieraudzīju kaut ko līdzīgu lielai apmetnei: mašīnas, treileri, busiņi, daudz cilvēku. Kāds gatavoja bārbekjū uz līdzi paņemtā grila. Secināju, ka dzīvošanas telšu pilsētiņā man nepietrūks. Lai gan tas ir aizraujoši, dzīvoklī tomēr labāk. Un sausāk arī – otrā diena bija padevusies lietaina. Pie ieejas samainīju savu biļeti pret aproci. Atbilstoši pasākuma tēmai tā bija amerikāņu karoga krāsās. Saņēmu arī festivāla programmu, kuru dalīja kopā ar prezervatīviem. Lai gan nosaukumā minētas tikai mašīnas, festivālā pārstāvēti bija arī moči. Tie bija izstādīti visā pils teritorijā. Nākamajā dienā notika balsošana un uzvarētāju apbalvošana. Pie uzvarējušās tehnikas pielika klāt kausus. Šur tur varēja redzēt pat tādu skatu – pāris asprāši tajos bija sametuši monētas. Izstādītās automašīnas un motociklus būtu apskatījusi arī tad, ja man par festivālu nebūtu jāraksta reportāža. Grūti palikt vienaldzīgai pret tehniku, ja trešdaļa bērnības pavadīta vectēva – kādreizējā motosportista un aizrautīga automobilista – garāžā. Vecākās automašīnas bija no 20.-jiem gadiem, taču visvairāk pārstāvēti bija 50.-70. gadi. Mašīnas izskatījās kā tikko no salona nākušas, izņemot kādu speciāli vecinātu pikapu. Līdz Hanoi Rocks uznācienam bija jāgaida vairāk kā diennakts un es skaitīju stundas līdz tam. Kaut gan, arī pirmā diena bija interesanta. Noklausījos igauņu Me, myself & I un somu Peer Gunt. Peer Gunt uzstāšanās bija visīstākais šovs. Viņu atdevi varētu raksturot sekojoši – puiši uzstājās par visiem 110 %. Grupā ir tikai trīs dalībnieki, taču, skatoties viņu šovu un klausoties viņu radītajā troksnī, likās, ka uz skatuves ir vesels bars.
Ģitārists lēkāja apkārt pa skatuvi, ik pa brīdim uzlēkdams uz bungām domātā paaugstinājuma un spēlēdams ar muguru pret publiku, kā arī piepalīdzot bundziniekam pabeigt bungu solo, sitot pret šķīvjiem savas ģitāras grifu.
Arī basists un bundzinieks parādīja klasi: bundzinieks ar saviem lieliskajiem bungu solo, savukārt basists - ģitāru divkaujā ar ģitāristu. Abi raustīja stīgas tādā ātrumā, ka likās – es skatos vismaz trīskārt paātrinātu videoierakstu. Pēc šādas uzstāšanās vajadzēja atpūtināt acis.  (Turpinājums sekos)

109 0 8 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 8

0/2000

 emotion 

3 0 atbildēt

 emotion 

1 0 atbildēt

 emotion 

1 0 atbildēt

 emotion 

1 0 atbildēt

 emotion 

1 0 atbildēt

👍

0 0 atbildēt

👌

0 0 atbildēt

👍

0 0 atbildēt