local-stats-pixel fb-conv-api

Izredzētā 586

85 0

https://spoki.tvnet.lv/literatura/Izredzeta-57/857366

Tad es ieraudzīju. Nevienai sienai nebija tapetes, tās bija pilnīgi plikas. Vai viņš te jau kaut ko būtu darījis?

- Kāpēc sienas ir plikas?

- Ar kaut ko jau ir jāsāk. Šodien varam ķerties pie starpsienas ārdīšanas. – puisis runāja klusi, bet balss tāpat bija par skaļu klusumam.

- Starpsienas ārdīšanas? – biju diezgan izbrīnīta.

- Starp virtuvi un ēdamistabu. Tu tak teici, ka virtuve ir pārāk maza. Es iedomājos apvienot istabas. – viņš man paskaidroja.

- Tas ir droši?

- Jā. Tā nav nesošā siena. Tik pāris dēļi un ģipškartona plāksnes.

Pagāja kāds laiks, līdz es sapratu, ko Sebastians pateica. Nebiju diez cik pazīstama ar būvmateriāliem.

- Gribi tu? – puisis man sniedza lielu cirvi.

- Tu nopietni?

- Jā, droši. Tik nesavaino sevi.

Mazliet vilcinājos un tad atvēzējos. Situ no visa spēka.

Cirvis izsita lielu caurumu sienā. Skaņa bija dobja un skaļa. Cerēju, ka neviens nebija apkārtnē, jo viņi noteikti būtu dzirdējuši šo. Kad putekļi nosēdās es atvēzējos un situ vēlreiz.

Tas ļāva izlādēties. Es sāku smieties, jo vairs neko neredzēju. Smieklus nomainīja klepus. Biju saelpojusies putekļus. Arī Sebastians klepoja. Nebiju jutusies tik uzjautrināta jau ilgu laiku.

- Nu, palika labāk? – beidzot klepot, puisis vaicāja.

- Jā, paldies. Es gan diez cik lielu darbu neizdarīju. – es teicu, vērodama trīs caurumus sienā.

- Esmu pārsteigts. Gribi turpināt, vai tomēr ļausi man?

- Laikam jau ļaušu tev, - pasmējos un pasniedzu cirvi viņam.

Paņēmis cirvi no manām rokām, Sebastians piegāja pie sienas un sita. Viņam bija vairāk spēka, tāpēc ar vienu ar cienu sitienu viņš spēja izsist lielāku caurumu sienā. Kad siena bija gandrīz pilnībā nojaukta, puisis apstājās. Viņš nolika cirvi malā un apsēdās uz viena no virtuves krēsliem.

- Vajadzētu visu nekārtību savākt, - Sebastians aizelsies teica.

- Vajadzētu gan. Kāpēc tu apstājies? Vairāk nesitīsi?

- Negribu sabojāt griestus. Griesti ir pietiekami labā stāvoklī, lai veiktu tikai kosmētisko remontu tiem. Nesarežģīsim sev dzīvi. Mums ir gana daudz, ko darīt.

- Skaidrs, - piecēlos un paņēmu lielu maisu, kur samest gružus.

Kad kustos ir silti, bet tiklīdz apsēžos, sajūtu aukstumu. Nakts bija vēsa, bet ko gan varēja gaidīt ko ziemas. Vienā brīdī pat sāku trīcēt.

Neko daudz mēs šonakt neizdarījām, bet progress ir un paliek progress. Bija jautri izkustēties. Cerēju, ka drīz atkal atnāksim šurp.

Ejot mājās, gāju pa priekšu. Puiša gaita joprojām bija lēna, bet mana ātrā gaita piespieda viņam iet ātrāk. Puisis ik pa laikam centās uzsākt sarunu, bet es vairs nebildu ne vārda. Bija pārāk auksts, lai runātu, un nogurums vilka pie zemes vairāk kā parasti.

https://spoki.tvnet.lv/literatura/Izredzeta-59/869062

85 0 6 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 6

0/2000

 emotion  emotion 

1 0 atbildēt

 emotion 

1 1 atbildēt
Nav iespējams izteikt vārdos cik ļoti vīlusies es šobrīd jūtos 🙁
0 0 atbildēt