local-stats-pixel fb-conv-api

Šī māmiņa pamatīgi apkaunoja sevi pirmajā jogas nodarbībā19

557 5

''Man gribētos teikt, ka šis stāsts ir izdomāts, bet nē. Patiesībā tas notika šovakar.
Man ir diastāze. Būtībā tas nozīmē to, ka grūtniecības rezultātā mani vēdera muskuļi attālinājās viens no otra gluži kā Mozus pāršķēla jūru divās daļās. Tas nav forši un mans vēders izspiežas ārā kā tāds konuss, tāpēc cenšos sevi savest kārtībā un fizioterapeits ieteica izmēģināt jogu.

Hahaha, jap. Tātad. Uzvilku kājās savas jogas bikses (jo priekš kādas, kura nekad nav nodarbojusies ar jogu, man to ir diezgan daudz). Sameklēju tādas stingrākas, kuras nav apvēlušās ar auduma kunkulīšiem no gulšņāšanas. Zem tām atstāju ierastās mammīgās bumbierenes. Man nav laika stringiem.
Kad iegājām jogas telpā, viss bija tumšs un gaisma nāca vien no svecēm. Uzreiz iedomājos ''bļāviens, šī taču ir īsta joga nevis tas 1, 2, 3 stiepjamies bullšits, šeit es nonākšu pie apgaismības!''.

Visi viens ar otru runā, trenere (jogas spečuks, lokanā Yoda, pofig) ar visiem runā, bet es sēžu paslēpusies stūrī un lūdzu Dievu, lai mani neviens neieraudzītu. Visi sāk vilkt nost zeķes un man nākas saķert galvu, jo mani kāju pirksti ir spalvaini. Es noskuvu tikai mazliet virs potītes, gadījumā, ja bikses pašļūk uz augšu.
Tā nu es tur skatos uz visām tām slaidajām beibēm piegulošajās jogas biksēs perfektajos augumos, kamēr mana pakaļa izskatās pēc gaisu izlaiduša balona. Visas novelk zeķes un man atkal jāskatās uz perfektu pedikīru un glīti lakotiem nagiem, kamēr pati sēžu stūrī ar savām spalvainajām hobita pēdām un cenšos nerunāt par savu privāto dzīvi ar svešiniekiem.

Beidzot kādā brīdī jogas pasniedzēja tomēr saka ''Ak, vai! Mums šovakar ir jauns dalībnieks. Prieks iepazīties, ...'' Es apstulbu kā briedis starmešu gaismā un izspiedu, ka man arī prieks iepazīties. Kāda muļķe. Esmu sociālais idiots. Viņa gribēja uzzināt manu vārdu. Protams, to arī pateicu. Viņa man pajautāja vēl dažus jautājumus līdz es sāku runāt par sabojātajiem vēdera muskuļiem. Jogas dieviete izvalbīja acis, pateica ''Laipni lūdzu!'' un ar savu slaido ķermeni aizslīdēja prom kā slinkijs.

Sākām izpildīt dažādas pozas, piemēram, stiepāmies šurpu turpu kā suņi. Man izkrakšķēja mugura un es sajutos tā it kā tagad spētu izdarīt visu. Vēl pāris reizes pastiepāmies un es sāku just kā zarnās sāk notikt darbības.
Pēdējās pāris nedēļas ciešu no čūlu kolīta un mani pirdieni smird pēc puvušu olu un kaķu čuru krustojuma. Kaut kur starp delfīna pozu un trīskājaino suni divas no smirdīgajām olām izlauzās ārā un es nopirdos. Es nobezdējos jogas nodarbībā! Esmu staigājoša klišeja. Mani ānusa muskuļi mani pievīla.
Pirdieni bija klusi, pateicos Dievam par to. Tad mēs mainījām pozu un galva atradās netālu no starpenes. ĀRPRĀC! Smaka iesitās man nāsīs kā belziens pa seju ar labo āķi.
''Vai man doties prom? Vai pamest valsti? Tas tiešām tikko notika? AR MANI?'' Ne tikai es izskatos pēc sliņķa, bet tagad vēl arī smirdu!

Savācos. Man vienalga. Visi bezd. Ko es tur varu padarīt? Atliek tikai turpināt izpildīt visādas ērmīgas pozas. Fitnes, saturies!
Turpinājām ar pozu, kurā ķermenis ir izstiepies uz priekšu, bet kājas ir vardei līdzīgā pozā. Apkārt staigāja pasniedzēja un visus pastūma mazliet uz leju un pieregulēja. ''Lieliski,'' es nodomāju, ''tūlīt man atkal izkrakšķēs mugura.''
Cieši sasprindzinu ānusu, lai būtu droša, ka neviena sapuvusi ola no tā vairs neizbēg. Viņa pienāca man klāt... pieregulēja muguru un... PUUUUURK! no mana dibena izšāvās skaļš trompetes rūciens. Es sastingu. Ak, Dievs. AK, DIEVS. Jēzu, glāb mani! Es sapņoju. Noteikti. Šis ir murgs. Mana seja kļuva sarkana un acīs sariesās asaras no apkaunojuma.

Es fiksi piecēlos un centos sarullēt savu jogas matraci, taču satraukumā to nespēju, tāpēc vienkārši pasitu to padusē tāpat kā savus apavus un zeķes, lai steigtos prom. Verot ciet durvis, vēl reizi uzmetu skatienu visiem vai no smakas nav iestājusies koma. Jogas guru pagriezās pret mani, salika rokas kopā un sacīja ''Namaste''. Es ātri aizvēru durvis un tagad sēžu maķītī, ēdu friškas un no smiekliem raudu.

Piedod, fizioterapeit. Es vairs nekad neiešu uz jogu. Diastāze nemaz nav tik briesmīga.''

557 5 19 Ziņot!
Ieteikt: 000
Izmantotie avoti:
http://true story
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 19

0/2000

Akd, labākais ko šonedēļ esmu izlasījis emotion 

25 0 atbildēt

Ak kungs!!!! Pārzviedzos kā beigta emotion  emotion  emotion 

Ļoti atvaonojos, ja tevi aizvanoju, bet es vnk nespēju emotion  emotion  emotion 

20 0 atbildēt

 emotion 

6 0 atbildēt

Labākais ko šorīt esmu lasijusi emotion

6 0 atbildēt

Omfg.. epic fail emotion

6 0 atbildēt

 emotion 

4 0 atbildēt
Links vai arī didnt happen. Nevajag di*** un vienlaicīgi peldēt, jo tas ir praktiski neiespējami! 😁
4 0 atbildēt
Ha ha! Nosmejs! Vel lidzigu rakstu ludzu!
3 0 atbildēt

 emotion 

4 2 atbildēt

 emotion un es vēl gribēju tev piedāvāt AK piedalīties. 

2 0 atbildēt
Nelasīju rakstu, pārāk garš! Bet no bildes sapratu, ka viņai kāds iešāva ar sarkano peintbolbumbiņu starp kājām 😁😁😁
1 1 atbildēt

 emotion  emotion 

0 0 atbildēt

Un ko Tu ar sho veeleejies pateikt?

1 4 atbildēt