Visi zin to sajūtu, kas rodas, kad saproti, ka kaut kur šito jau esi redzējis.. Bet kur? Laikam nosapņoju! Jā, arī man tā ir bijis neskaitāmas reizes. Lai ko tu arī neticētu par gariem, citām dzīvēm un dimensijām (arī es reizēm noticu), šis ir tas, kā zinātne skaidro deja-vu!
Kas izraisa deja-vu sajūtu?10
149
0
Zinātne šo skaidro ar vismaz septiņām dažādām teorijām, bet vienkāršības labad, saīsināsim šo sarakstu līdz 3 galvenajām. Neņemsim vērā arī teoriju, ar kuru cenšas pierādīt, ka deja-vu sajūta rodas tikai epilepsiķiem, un tā kā es nekad neesmu nokritusi zemē raustoties spazmās, droši vien varam šo iespēju izslēgt.
Pirmā loģiski apskatāmā teorija saucas Duālā Apstrāde. Tas notiek tad, kad smadzenēs divas dažādas darbības, kuras parasti notiek reizē pēkšņi strādā ar nelielu nobīdi. Piemēram, tu stāvi uz skatuves un gatavojies runai un apstākļi tev apkārt ir līdzīgi situācijai, kādā biji pirms 10 gadiem, kad teici līdzīgu runu, bet tavas smadzenes nespēj precīzi atcerēties pirmo notikumu, līdz ar to smadzenes atceras tikai pazīstamu sajūtu, bet nespēj izskaidrot, kāpēc tā ir radusies.
Nākamā teorija runā par nervu sistēmas funkcionēšanu nepareizi. Tā saka, ka vaina varētu būt tajā, ka neironi nestrādā pietiekami ātri, vai arī daži strādā ātrāk par citiem. Piemērs- tu noteikti nekad neesi redzējis alpaku staigājam augstpapēžu kurpēs, un ja esi, es tevi apskaužu, bet tev šo fenomenu redzot pieņemsim, ka tavas kreisās acs nervi un receptori strādā tikai nedaudz ātrāk par labās acs receptoriem. Kreisā acs redz alpaku, bet labā vēl ne. Informācija no kreisās acs vēl nav pārvērsta atmiņā, jo mijiedarbība notiek pārāk ātri, bet labajai acij ieraugot to pašu, tas šķitīs pazīstami neatkarīgi no tā, vai kreisās acs sniegtā informācija jau ir saglabājusies.
Trešā teorija norāda, ka, ja jaunas situācijas apstākļi tev liekas kaut kur jau redzēti, liela iespēja, ka tie tiešām jau ir redzēti. Piemēram- aizej ciemos pie sava drauga un viņam ir tāds pats virtuves galds kā tavai omai, tu uzreiz nesapratīsi, no kurienes tev tāda pazīšanas sajūta. Šī teorija neatbalsta gluži sajūtu vai apstākļu principu kā pirmā, bet vairāk uzsver tieši priekšmetu svarīgumu.
Tātad, ceru, ka patika raksts, ja tā- zini, kas tarāms
/Skurda
Citi raksti:
http://spoki.tvnet.lv/tribine/5-Bistamakas-vietas-kuras-tu-noteikti/839645
http://spoki.tvnet.lv/sports/Kapec-zilumi-maina-krasu/839702
http://spoki.tvnet.lv/izgudrojumi/Kapec-mums-nav-milzigu-ziditaju/839627
Tev patiks šie raksti
Par pirmo piekrītu. 
bieži ir šāda sajūta un daudzas situācījas izdzīvoju pat vairāks minūtes zinot kkas notiks tālāk.
