local-stats-pixel fb-conv-api

Nacistu mednieks Vīzentāls melojis par savu dzīvi un nope3

6 2
Pats zināmākais „nacistu mednieks”, 2005. gadā mirušais Simons Vīzentals (attēlā) regulāri melojis par savu biogrāfiju un nopelniem cīņā ar bijušajiem fašistiem, apgalvo jaunas grāmatas „Ļaunuma medības” autors Gajs Volterss. Vīzentāls iekļāva savā biogrāfijā neticamus faktus un bieži pinās savos apgalvojumos, spēlējot vadošā nacistu mednieka lomu, teikts Voltersa rakstā, kas publicēts laikrakstā „The Sunday Times”.
Aktuāli: Reģistrējies portālā, iegūsti punktus un nopelni balvas! Vīzentālam ir „laicīgā svētā” reputācija, uz viņš ir saņēmis virkni augstu apbalvojumu. Vīzentāls pirmkārt ir zināms ar savu līdzdalību nacista Ādolfa Eihmana sagūstīšanā, taču īstenībā viņam ar Eihmana, kurš 1961. gadā no Argentīnas tika izvests uz Izraēlu un sodīts ar nāvi, sagūstīšanu nav nekādas saistības, apgalvo Volterss.
Vīzentals ir atradis daudz mazāk nacistu, nekā pats apgalvoja. Bez tam viņš sacerēja pilnīgi neloģiskus stāstus par personīgo dzīvi kara gados: tieši tādēļ trijās Vīzentāla memuāru grāmatās ir neskaitāmas neatbilstības un pretrunas, bet paši memuāri atšķiras no aprakstītā laika oficiālajiem dokumentiem.
Volterss uzsver, kas nav neonacists vai holokausta noliedzējs. „Pilnīgi iespējams, ka Vīzentals meloja, labu nodomu vadīts,” – teikts viņa rakstā. Politiķi nevēlējas meklēt nacistus un nepiešķīra uz šiem mērķiem naudu, bet Vīzentals centīgi uzturēja dzīvas atmiņas par holokaustu un arī spēja saukt pie atbildības virkni nacistu.
Savā rakstā Volterss aplūko vairākas epizodes no Simona Vīzentāla dzīves līdz Otrajam pasaules karam un tā laikā, uzskatāmi pierādot, ka tajās ir milzums pretrunu un nesakritību.
Vīzentāls piedzima 1908. gadā Bučačas pilsētā Galīcijā, Prāgā studēja arhitektūru, taču, pretēji viņa paša apgalvojumiem, studijas nepabeidza. Pēc Vīzentāla versijas, 1941. gada 6. jūlijā vācieši viņu apcietināja okupētajā Ļvovā. „Ikreiz, kad Vīzentāls min tik skaidras detaļas, viņš parasti melo,” - atzīmē Volterss.
Memuāros Vīzentāls raksta, ka viņš, kopā ar draugu uzvārdā Gross, vesti uz nošaušanu, taču ukraiņu policaji pārtraukuši ebreju sodīšanu ar nāvi, lai dotos uz vakara lūgšanu baznīcā. Pēc tam abu draugs, ukrainis, kas dienējis policijā, ieteicis Vīzentālam un Grosam uzdoties par padomju spiegiem. Nopratināšanas laikā abi piekauti, bet pēc atlaisti. „Var gandrīz droši apgalvot, ka šis stāsts ir pilnībā safabricēts,” - uzskata Volterss.
Savukārt pēc kara Vīzentāls paziņoja amerikāņu izmeklētājiem, kuri nodarbojās ar kara noziegumu izmeklēšanu, ka ticis apcietināts 13. jūlijā un izkļuvis no cietuma pateicoties kukulim. Pārceļot sava aresta datumu uz 6. jūliju, Vīzentāls to vienkārši pielāgoja Ļvovā notikušajiem ebreju grautiņiem.
1941. gada beigās Vīzentāls nokļuva Janovas koncentrācijas nometne pie Ļvovas, kur iedraudzējās ar vācieti Ādolfu Kolrautu, nometnes darbnīcas vecāko inspektoru un slepenu antifašistu. Kolrauts vairākkārt paglābis viņu no nāves, tajā skaitā Vīzentālam un kādam viņa draugam izbēgt no nometnes 1943. gada oktobrī. Arī par šiem notikumiem zināms tikai no Vīzentāla vārdiem. Par Kolrautu zināms nav praktiski nekas, un piedevām vēl pirmajos pēckara gados Vīzentāls ar ar pušplēstu vārdu nepieminēja, ka Kolrauts būtu viņu glābis.
Šādas neskaitāmas pretrunas un neiespējamas situācijas caurvij visu Vīzentāla biogrāfiju līdz pat kara beigām, kad viņš pieteicās palīdzēt amerikāņiem kara noziegumu izmeklēšanā. „Apgalvojot, ka bijis ieslodzīts 13 koncentrācijas nometnēs, kaut gan īstenībā viņš pabijis ne vairāk kā sešās – Vīzentāls iesniedza izmeklētājiem sarakstu ar 91 cilvēku vārdiem, kuri bija vainojami neskaitāmās ciešanās,” - raksta autors. Vēlāk Vīzentāls rakstīja, ka kopā ar amerikāņiem dažu nedēļu laikā izķēris lielu skaitu nacistu. Tomēr tajā viņa biogrāfijā, kas tapusi neilgi pēc kara, nav neviena vārda par sadarbību ar amerikāņiem, dokumentā vienīgi teikts, ka Vīzentāls bijis Ebreju centrālkomitejas vicepriekšsēdētājs amerikāņu okupācijas zonā Austrijā.
„Dvēseles dziļumos Vīzentāls bija šovmens, un, atradis piekš sevis pasaules vadošā nacistu mednieka lomu, viņš spēlēja to labi,” - noslēdz Volterss, katram gadījumam vēlreiz atzīmējot, ka Vīzentāla meli kopumā kalpoja cēlam mērķim. Vairāk informācijas: „The Sunday Times” - The head Nazi-hunter’s trail of lies >>> Saistītais raksts: 46 pasaules valstis paraksta tiesiski nesaistošu deklarāciju par nacistu konfiscēto ebreju īpašumu restitūciju >>> Saistītais raksts: Iespējamais nacistiskais slepkava Demjaņuks atzīts par pietiekami veselu, lai stātos tiesas priekšā >>> Saistītais raksts: Džeimss fon Brunns: Padzīvojušā holokausta noliedzēja pēdējais "naida akts" >>> Saistītais raksts: „Haaretz”: Izraēlas XX gadsimta medicīnā plaši tika izmantota eigēnika - nācijas uzlabošana >>> Saistītais raksts: Austrijā holokausta noliedzējam piespriež piecus gadus ilgu cietumsodu >>> Saistītais raksts: Vatikāns atzīst, ka lēmums par bīskapa Ričarda Viljamsona atgriešanu baznīcas klēpī bijis pārsteidzīgs >>> Saistītais raksts: Bīskaps Ričards Viljamsons atvainojas par saviem pret holokaustu vērstajiem izteikumiem >>> Saistītais raksts: Francijas tiesa atzinusi Višī valdības līdzdalību holokaustā >>> Saistītais raksts: Vācijā ierosina krimināllietu pret britu bīskapu Ričardu Viljamsonu >>> Saistītais raksts: ASV izdevniecība atsakās publicēt holokausta upura izdomātos memuārus >>> Saistītais raksts: "Daily Telegraph": Lēmumu par holokaustu nacisti pieņēma vēl pirms 1942. gada janvāra >>> Saistītais raksts: Lielbritānijas tiesa atsakās izdot Vācijai austrāliešu vēsturnieku - revizionistu >>>
6 2 3 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000
nu vo, gribēja ar savu ''gaili'' palielīties emotion
3 0 atbildēt
Vecais jūds dēļ slavas un naudaas kaut māti pārdotu..tādi ir tie līkdeguņi !!! Adolfam varēja iedot parīs gadus vairak patīrīt Eiropu...nebūtu tagad tādas nelietības pasaulē.!!!
4 2 atbildēt
Pēcnācējs, nu jau tu brauc auzās.
1 0 atbildēt