Iemesli atkarībai no kafijas un citām narkotikām16

Tā kā kofeīns ir inde, kas var kaitēt organismam, attiecīgais smadzeņu centrs, kas atbild par organisma izdzīvošanu iekšējo ienaidnieku priekšā, sūta signālu sirdij, pavēlot strādāt ātrāk – lai straujāk riņķotu asinis un lai kofeīns pēc iespējas ātrāk tiktu izvadīts no organisma.

Kad sirds sitas straujāk, pieaug asinsrites ātrums, un prātā šīs stāvoklis tiek reģistrēts kā mundrums un labsajūta – kaut kas līdzīgs uzbudinājumam, kuru mēs mēdzam piedzīvot sporta spēļu vai citu fizisku aktivitāšu laikā. Šī sajūta ir satraucoša un patīkama, un, ja mēs aizvien biežāk tiecamies pēc tās atkārtojuma, tā pārvēršas atkarībā.

Taču cīņa ar ienaidnieku organismam prasa daudz spēka. Lai izdzīvotu, organisms cenšas atgūt zaudēto enerģiju. Sirds, kas darbojās paātrināti, atgriežas miera stāvoklī, samazinās asinsrites ātrums – organisms sāk atpūsties. Prātā tiek reģistrēts nogurums. Jo straujāk sitās sirds, jo izteiktāks nogurums.

Pēc katra pacēluma nāk kritums, šī sakarība ir neizbēgama. Tā arī izskaidro pieraduma spēku. Īslaicīgam pacēlumam seko depresijai līdzīgi simptomi, cilvēks to nevar paciest un meklē glābiņu narkotikās (melnā tēja, kafija, kola, toniks, enerģijas dzērieni, alkohols, tabaka, medikamenti un smagākas narkotikas) – viņš tiecas pēc jauna pacēluma un vēl lielāka uzbudinājuma.Gan kofeīna, gan citu legālo un nelegālo narkotiku ietekme uz cilvēka organismu ir daudz plašāka par nervu sistēmas stimulēšanu un sirdsdarbības paātrināšanu. Narkotiskās vielas var iekļūt smadzenēs, kā arī atsevišķās šūnās, radot dažādus blakusefektus, piemēram, kofeīns veicina kalcija izvadīšanu no organisma. Realitāte ir tāda, ka narkotikas nedziedina un nedod spēku, tās vienkārši izmanto organisma iekšējās enerģijas rezerves. Kafija vien "izārstē" galvassāpes, kuras pati bija radījusi; alkohols atjauno spēku, kuru pats bija izšķiedis; tabaka atjauno mieru, kuru pati bija sagrāvusi. Apzinoties šo realitāti, kļūst vieglāk atmest veselībai kaitīgos ieradumus.