Skaistā pērle mežā un noderīga ekskursija svētdienā
Katlakalna baznīca8
Burvīgs meža ceļš, mūzvecu koku un akmeņu rotāts, ved uz mežā paslēptu pērli
Katlakalna luterāņu baznīca celta 1791. -1794. gadā pēc Rīgas pilsētas būvmeistara - arhitekta Kristolera Hāberlanda projekta.
1000 cepumu tam, kurš trešais uzminēs, kas ir būtne fotogrāfijā
Paslēpta skatam no Bauskas šosejas puses aiz Rāmavas laukiem un skaista priedāja, uz mazās Olektes upītes izveidotās pussalas, dēvētas par Akmeņsalu, tās gaišais kupols līdz ar zeltīto krustu tumšo priežu vidū vērīgai acij ieraugāms no pretējā Daugavas krasta. Tikai, pienākot tuvāk, nācējam atklājas skaista rotonda ar kupola jumtu, atgādinādama slaveno Romas Panteonu miniatūrā.
Pēc baznīcas apbrīnošanas, dodamies uz Katlakalna kapiem
Kapi atrodas pie baznīcas, kura celta 1791. g. - 1794. g. klasicisma stilā pēc K. Hāberlanda projekta. Baznīcā saglabājusies sākotnējā iekārta. Tās dārzā un apkārtnē ierīkoti dendraloģiskie stādījumi. Kapos apglabāts G. Merķelis, viņa kapa piemineklis atklāts 1869. g. par latviešu saziedotiem līdzekļiem.
Pēc ilgas maldīšanās, meklējot G. Merķeļa kapu, sākam jautāt pēc padoma "apmeklētājiem" - simpātiska sieviete uz 40, kura ar dārgu invetāru apkopa netālu esošo kopiņu, ne tikai nezināja teikt, kur tas ir, bet pat atļāvās nezināt, kas viņš ir/bija.
No visiem Baltijas vācu apgaismotājiem, kas darbojušies Latvijā, Merķelis ir viskvēlākais cīnītājs pret dzimtbūtniecību. Viņa humānisms izpaužas ne vien asajā protestā pret zemnieku nežēlīgo ekspluatāciju 18.gs., garīgo un saimniecisko apspiestību, bet arī dziļajā interesē par latviešu kultūru pagātnē un nākotnē. Kaut gan Merķelis latviešu valodā nav rakstījis, liela ir viņa pausto uzskatu ietekme latviešu sabiedriskās domas un literatūras attīstībā 19. un 20. gs.
Ļoti radoša pietura atpakalceļam