Spokos - un vispār internetā - ir izplatīta kāda diezgan nopietna problēma. Cilvēki ir stulbi. Protams, mums katram pašam liekas, ka stubie ir visi pārējie, un mēs paši esam daudz gudrāki par viņiem. Kā jau viens no visiem, man liekas, ka taisnība ir MAN, un šajā rakstā izskaidrošu, kāpēc esmu pasaulē gudrākais un pareizākas.
(Tas bija tikai joks©, esmu tikai trešais gudrākais pasaulē)
"Kā nebūt idiotam" jeb pareizas argumentācijas pamati.14
182
1
Lai varētu vispār sākt pareizi domāt par šo jautājumu, par pāris nepareiziem pieņēmumiem (ērtības labad saukšu internetā plaši sastopamo diskusijas un strīda amalgamāciju par strīdu):
1.Strīdā galvenais ir taisnība.
Strīdus neuzvar ar taisnību, bet ar argumentiem. Ja es saku, ka “3 + 3 = 6, jo mans suns to man teica”, tad, par spīti tam, ka man ir taisnība, mans arguments ir idiotisks, un es ar tādu nevaru uzvarēt strīdu. Tas attiecas arī uz abstraktākiem tematiem - lai pierādītu taisnību, tā tiešām ir jāpierāda, nepietiek ar to, ka tu esi “NU TOTĀLI PĀRLIECINĀTS”.
2.Strīda galvenais mērķis ir kaut ko pierādīt.
Savās pirmajās, debatei līdzīgajās formās atklājas galvenais iemesls strīdiem, kā arī iemesls, kāpēc tie ir noderīgi. Galvenie mērķi ir “izstaipīt” sava prāta muskuļus, uzasināt savus argumentus, kā arī labāk izzināt tematu.
3.Piekāpties nozīmē, ka tu esi mazāk gudrs/zaudējis.
Labā strīdā (tā debates/diskusijas formā) nav zaudētāja. Ja tu saproti, ka tev nav taisnība, tu esi ieguvis jaunas zināšanas un “pieveicis” pagātnes sevi. Arī jāatceras, ka viena strīda zaudējums neko nenozīmē par tevi kā cilvēku, katram sanāk kādu tematu dziļi neanalizēt un pieņemt plašākus uzskatus aiz pieraduma. Spēt pieņemt, ka tev nav taisnība, par tevi saka daudz vairāk.
Protams, nekad nav nepieciešams bezgalīgi turpināt strīdu, ja tavs pretinieks nepārtraukti dara kaut ko pilnīgi idiotisku, piemēram, saka, ka tavi pierādījumi neder, jo tie ir "valdības veidoti" vai kaut kas tamlīdzīgs, bet viņa, no trakonama izbēgušo rakstītie, fizikas likumiem neablistošie ir absolūta patiesība.
Lai pareizāk domātu un kopumā uzlabotu interneta kvalitāti, sākumā ir jāatrod problēmas sevī. Visbiežākās kļūdas rodas no iepriekšminētajiem nepareizajiem pieņēmumiem. Liela problēma ir tas, ka cilvēki vienkārši pieņem, ka cilvēki ar citiem viedokļiem ir muļķi un nesāk pareizi strukturētu strīdu, bet tā vietā cilvēku nosauc par idiotu un iet tālāk. Gan jau arī pats esi to darījis. Vienalga, vai tā ir taisnība vai ne, tas pazemina diskusijas kvalitāti. Šādos gadījumos tavu argumentu vērtība ir nulle, padarot tavu iesaistību par bezjēdzīgu, vai pat intelektuāli negatīvu.
Šī bilde internetā ir diezgan bieži sastopama - spokos arī esmu redzējis pāris reizes, un tās saturs ir izšķirošs taviem argumentiem. Īpaši komentāri tam nav nepieciešami, jāatceras, ka latviski tās saukt par “loģikas kļūdām”, šajā kontekstā der arī “argumentatīvās kļūdas”. Protams, bildē nav redzamas visas iespējamās kļūdas, un attēlā redzamās daļas var sadalīties sīkāk, piemēram, ad hominem ir četri atsevišķi veidi:
1.Tiešais uzbrukums "Tu esi lohs un tāpēc man ir taisnība";
2.Vainīgs pēc asociācijas "Tu tā domā tikai tāpēc, ka tev ir kaut kāda saistība ar tematu";
3.Tu quoque (tu arī) "Tev nav taisnība, jo tu pats nerīkojies, kā saki";
4.Akas saindēšana, jeb uzbrukums cilvēka ticamībai, nevis argumentam "Tu nemāki matemātiku, tāpēc tavs arguments ir nepareizs.”
Kā var redzēt, visi šie veidi neatspēko pašu argumentu, bet gan izsaka lietas par pašu cilvēku, kam nav nekāda argumentatīva spēka.
Atsevišķi vēl jāizceļ "fallacy fallacy", kas norāda, ka kļūdas pretinieka argumentos nav pretarguments, bet gan tikai kļūdas, t.i. nepierāda pretējo. (Ja es saku, ka debesis ir zilas, jo mana mamma tā saka, tā ir "appeal to authority" kļūda, bet kļūdas pieļaušana nepierāda, ka debesis nav zilas)
Noderīgs paņēmiens savu vai pretinieka argumentu pārbaudīšanai/apgāšanai ir to sadalīšana. Arguments tiek sadalīts divās vai vairākās daļās, kuras arī var tālāk sadalīt. Šādi rodas atsevišķu pieņēmumu ķēde, kas ir noderīga divos atsevišķos veidos: tā atļauj atrast pamata atšķirību abu cilvēku viedokļos, kā arī vieglāk iznīcināt argumentus ar nepareiziem pieņēmumiem. Kā jau jebkurai ķēdei, ja viens no ķēdes posmiem ir salauzts/nepareizs, ķēde ir nederīga, kas šajā gadījumā norāda uz argumenta nepareizību.
Katrs pieņēmums ir veidots no vairākiem pamatpieņēmumiem (kuri tālāk nedalās), un tikai viens nepareizs ir pietiekami, lai apgāztu pieņēmumu. Ne vienmēr pamatpieņēmumi ir objektīvi, un tad rodas pavisam cita situācija.
Ir gadījumi, kad viedokļa atšķirība rodas no atšķirīgiem, neobjektīviem pamatpieņēmumiem - lielākoties gadījumos, kad cilvēkiem svarīgas ir atšķirīgas lietas. Pie tā vainīgs var būt tas, ka otrs cilvēks ir nacists vai deontologs (vienādi slikti), bet kopīgais šajās situācijās ir tas, ka ir gandrīz neiespējami apgāzt šos pieņēmumus - tas ir kā mēģināt iznīcināt māju, ķeroties klāt pamatiem ar rokām.
Tamlīdzīgas problēmas rodas diezgan bieži, taču tās reti tiek pamanītas. Tāpēc, lai izvarītos no liekas laika izšķiešanas, jānoskaidro, vai viedokļu atšķirība rodas no pamatpieņēmumu atšķirības vai arī no kļūdas kādā no tiem. Lai tas izdotos, vajag tikai sadalīt argumentu daļās, un apsvērt, vai atšķirības ir objektīvas.
Katram mums ir mācītas manieres, bet ne katram, it īpaši internetā, tās ir "pielipušas". Tīri racionālā sabiedrībā nejaukas remarkas tiktu ignorētas (kaut arī tīri racionālā sabiedrībā tādas neeksistētu), bet mēs tādā nedzīvojam, tāpēc kaut kādā mērā jāizvairās no pieņemtās uzvedības pārkāpšanas. Šis gan nenozīmē, ka nedrīkst apšaubīt vai strīdēties pret pieņemtām idejām, bet gan to, ka nevajadzētu strīda laikā durt pretiniekam ar nazi. Sāp.
Gan jau katram, kurš ir pavadījis daudz laika čatā ir gadījies būt vienā pusē no šādas sarunas:
notiek kaut kāds pseido-strīds par kaut ko, un pēc kāda brīža no tā paliek divi čatotāji, kuri tukši viens otru apsaukā. Kad iejaucas kāds cits un saka, ka nevajag tik ļoti strīdēties par muļķībām, viens lepni izsaucas, ka VIŅAM nerūp, ka viņš tikai apsmej otru. Dažos gadījumos otrs ātri atbild ar to pašu, bet ideja saprotama.
Nevajag daudz saprāta, lai apjēgtu, ka situācija ir absurda. Pat tiem, kuri tādā ir bijuši ir viegli saprast, ka jēgas nebija nekādas. Mirklī, kad diskusija beidzas un sākas šādas muļķības, neviens neko neiegūst, un teikt, ka tev "nerūp", tevi nepadara par gudrāku vai pareizāku, drīzāk sīkumainu un tukši iedomīgu.
Bieži diskusijā nonāk līdz punktam, kurā sāk strīdēties par to, kuram no abiem ir jāpierāda patiesība (bieži sastopams strīdos par augstāka spēka, t.i. Dieva esamību).
Svarīgākais, ko šeit jāzina, ir tas, ka lai apgalvojums būtu kaut kā vērts, tam ir jābūt apgāžamam kā konceptam. Tas ir, vajag varēt iedomāties situāciju, kura pierāda pretējo. Ja mēs sāktu krist prom no zemes, gravitācija nestrādātu, kā mums liekas, tātad to var iedomāties. Vai tu spēj iedomāties situāciju, kura pierāda, ka vienradži neeksisē? Vai tu spēj iedomāties situāciju, kura pierāda ka jebkāds radījums vai priekšmets neeksistē? Pat ja tev liekas, ka tu vari, tas nav iespējams, jo neesamību nevar pierādīt.
Viss, kam nav pierādījumi esamībai ir vienādi apskatāms ar loģikas principiem, gan lidojošais spagetti briesmonis, gan vienradži. Šī iemesla dēļ nekad nav jāpierāda neviena radījuma eksistences trūkuma, jo neitrālais punkts ir neeksistence.
Pirms argumentiem katrs apgalvojums ir neitrālā zonā, lai izvarītos no pamatpieņēmumu sapīšanās utt. Neitrālā zona nozīmē, ka darbības, cilvēki un idejas tiek uzskatītas par morāli neitrālām, un tikai strīda laikā tiek noskaidrots, kurā moralitātes spektra vietā tās atrodas.
Vēl jāatcerās tādas lietas, ka iedomāti aizspriedumi (Tu šādi domā tikai tāpēc, ka X) nav īsti argumenti, jo tie ir apgalvojumi par pašu cilvēku, nevis teikto. Pareizā diskusijā "cilvēks" pazūd, un jebkāda runāšana par pašu cilvēku ir nevajadzīga, jo jādomā ir tikai par pašiem argumentiem. (Protams, neskaitās diskusijas par pašu cilvēku)
Ja tu izlasīju šo visu un tev liekas, ka tas uz tevi neattiecas, un tie ir pārējie, kuri pieļauj šīs kļūdas, man, visticamāk, tev ir sliktas ziņas. Bez savu problēmu apzināšanās, cilvēki padara internetu un arī citus diskusijas veidus sliktākus, intelektuāli negatīvus un, galu galā, vienkārši garlaicīgus.
Ja satīriska šīs vietnes un tās lietotāju apsmiešana izklausās pēc kaut kā, kas tev varētu interesēt, man tev ir sagatavots krietns daudzums ar lasāmvielu, ko izlaidīšu reizi nedēļā.
Tev patiks šie raksti
