Abi vīrieši stundām ilgi sarunājās. Viņi runāja par savām sievām un ģimenēm, viņu mājām, darbiem, par militāro dzīvi, kur viņi ir bijuši atpūsties...un par slimnīcas logu.
Katru pēcpusdienu, kad vīrietis, kurš gulēja gultā pie loga, varēja apsēsties, viņš to stundu izmantoja, lai raksturotu otram vīrietim to, ko viņš redz. Viņa palātas biedrs izbaudīja šo stundu un sāka regulāri gaidīt, kad atkal pienāks tā stunda, kad varēs izbaudīt ārpasauli.
Pa logu pavērās skats uz parklu uz mazu dīķīti. Pīles un gulbji spēlējās ūdenī, kamēr bērni spēlējās rotaļu laukumā. Jaunie mīlnieki staigāja sadevušies rokās, krāsaini ziedi izrotāja parku un tālumā bija redzamas arī pilsētas augstās celtnes.
Lai gan otrs vīrietis nevarēja redzēt ar savām acīm, kā tas viss izskatās, viņš ļāvās savai fantāzijai un ļoti palīdzēja arī vīrietis, kurš sēdēja pie loga un visu tik labi aprakstīja, neatstājot novārtā pat ne mazāko detaļu.
Kādā rītā ieradās medmāsa, lai iedotu zāles abiem pacientiem, bet viņai nācās uzlūkot vīrieša, kurš gulēja pie loga, nedzīvo ķermeni. Viņa palātas biedrs bija ļoti bēdīgs un šokēts par to, ka viņa biedrs ir tik pēkšņi, bet pavisam mierīgi, aizgājis no šīs pasaules miegā.
Pēc pāris dienām vīrietis pajautāja medmāsiņai, vai viņa varētu pārvietot viņa gultu tuvāk logam. Medmāsiņa bez iebildumiem izpildīja vīrieša lūgumu. Lēnām un sāpīgi viņš centās atspiesties uz elkoņa, lai varētu paskatīties pa logu uz ārpasauli. Viņa acu skatiens pavērās uz ķieģeļa sienu.
Vīrietis pajautāja savai medmāsiņai, kāda kaite bija viņa palātas biedram, ja viņš spēja tik skaisti aprakstīt ārpasauli, lai gan pa logu redzama ir tikai ķieģeļu siena. Medmāsiņa viņam izstāstīja to, ka vīrietis bija akls un nevarēja pat zināt to, ka tur ir ķieģeļu siena. Viņa teica: ''Iespējams, ka viņš centās tikai uzmundrināt tevi.''
Dalītas bēdas ir pusbēdas, bet dalīts prieks ir dubultprieks. Ja vēlies sajusties bagāts, tad saskaiti visas tās lietas, kas tev ir, ko par naudu nevar nopirkt!