Viņi vienkārši pazuda IV11

Patruļlidojumi virs Atlantijas okeāna piekrastes amerikāņu lidotājiem nebija nekas īpašs un šis lidojums ne ar ko īpašu neizcēlās. Tīrā rutīna- starts no Loderdeilas bāzes, apmēram 200km lidojums Bahamu virzienā, tad 70km uz ziemeļiem un atgriešanās bāzē. Pēc tāda plāna bija jānotiek arī lidojumam 1945.gada 5.decembrī. Bet kaut kas nogāja greizi.

Pusotru stundu pēc izlidošanas, kad lidmašīnām jau vajadzēja atgriezties bāzē no patruļas komandiera tika saņemts ziņojums ‘’Izskatās, ka mēs esam apmaldījušies, jo nevaram saskatīt zemi. Mēs nevaram arī noteikt savu atrašanās vietu’’. Radiosakari ar viņiem pasliktinājās un tad pazuda pavisam. Bāzes personāls vēl neko ļaunu nenojauta un turpināja gaidīt patruļlidmašīnas atgriežoties. Nezinot to atrašanās vietu neko lietas labā nevarēja darīt.
Vēl pēc stundas, kad kļuva skaidrs- ja viņi tuvākajā laikā neatgriezīsies, lidmašīnām vienkārši beigsies degviela, uztraukums jau kļuva nopietns. Veikt piespiedu nosēšanos uz ūdens nav joka lieta pat labvēlīgos laika apstākļos, bet todien par spīti tādu nebija. Arī sarunu fragmenti starp pilotiem ko izdevās uztvert, nekādu optimismu neviesa. Kaut gan teorētiski lidmašīnām jau sen vajadzēja būt mājās, radiosakari kļuva arvien vājāki, kas liecināja, ka tās arvien vairāk attālinās no bāzes.