Pizā (Pize) bija lībiešu ciems, kas vēlāk, pateicoties tur uzbūvētajai bākai, ieguva Miķeļtorņa vārdu. Pēdējā laikā arvien vairāk šīs vietas apzīmēšanai tiek izmantots tā vecais nosaukums, kas tulkojumā nozīmē ‘’smalka kārklu vica’’.
Itālijā Piza, bet Latvijā Pizā.9
552
1
Šai bākai bija sarežģīts un interesants liktenis un šis būs stāsts par augstāko bākas torni Baltijā. Vēl tikai piebildīšu, ja gadās būt tajā pusē, tad pie vienas reizes ir vērts apskatīt arī 1853.gadā celto Pizes krogu. Tas ir vienīgais līdz mūsdienām saglabājies lībiešu ciemu krogs.
Pirmo bākas torni sāka celt 1881.gadā un cēla 3 gadus. Šajā laikā uzcēla arī bākas uzraugu un apsardzes namiņusi. Arī spēkstacija, jo bākai bija paredzēts elektriskās gaismas avots. Visas ēkas tika celtas uz akmens pamatiem. Pati bāka bija tornis uz 14,6m augsta kvadrātveida pamata. Tās kopējais augstums bija 51,8m un 1885.gada 15.augustā bākā tika iedegta uguns.
Sākumā bāka tika saukta par Mihaila bāku. Ir divi Mihaili, kuru vārdā varētu būt nosaukta bāka. Pirmais ir Mihails Rjabiņins, kura vārdā ir nosaukts viens no Irbes šauruma bīstamajiem sēkļiem. Viņš pirmais 1749.gadā izmērīja un aprakstīja šo sēkli. Otrs ir Mihails Pavlovs- viens no bākas celtniecības galvenajiem inženieriem. Lai nu kā, bet ar laiku Mihails tika latviskots un pārvērtās par Miķeli un bāka par Miķeļbāku vai vienkārši par Miķeļtorni.
Pāris gadus pēc celtniecības pabeigšanas tornī parādās pirmās plaisas, kas atklāja celtniecībā pieļautās kļūdas- nedrošais smilšu pamats un bākas lielais svars. Un 1889.gadā bākai jau vajadzēja veikt kapitālo remontu. Pēc pāris gadiem remontu nākas atkārtot. Bet plaisas turpina parādīties un pats tornis sāk nedaudz sasvērties.
Stāvokli pasliktina arī karš- Miķeļbākā trāpa vairāki artilērijas šāviņi, to pamatīgi sabojājot. Krievu armijai atkāpjoties tā līdzi sev paņem arī bākas gaismas aparatūru un spēkstaciju. Vācu laikā, lai arī stipri bojāta, tā turpina pildīt savu misiju ar acetilēna gaismas avotu.
Kad bāka nonāca latviešu pārvaldījumā tā ir ļoti sliktā stāvoklī- tornis bija pamatīgi saplaisājis un bākas ass vairs nebija vertikāla jeb, runājot vienkārši, tornis bija pamatīgi sašķiebies. Tika pieņemts lēmums, ka tornis jānojauc un tā vietā jāceļ jauns. 1932.gadā tika noņemta gaismas aparatūra un torni nogāza. Lai neciestu apkārt esošās mājas, tika izmantots oriģināls veids- tornī, lūzuma un krišanas virziena pusē, izkala ķieģeļus un to vietā ielika koka gabalus. Pēc tam koku aizdedzināja un kad tas sadega, tad tornis sagāzās vajadzīgajā virzienā. Lai kaut nedaudz mazinātu bākas zaudējuma skādi tika uzcelts bākas pagaidu koka tornis.
1934.gadā jaunais Miķeļbākas tornis bija gatavs un tās augstums bija 53m. Iepriekš nomontētā gaismas aparatūra atkal atgriezās savā vietā un atsāka pildīt savu pienākumu. Bet jaunās bākas mūžs nebija ilgs. 1941.gadā Padomju armijai atkāpjoties tā tika uzspridzināta.
Pēc kara atkal ir vajadzīga bāka. Tās vajadzībām 1946.gadā tika uzbūvēts apmēram 30m augsts pagaidu tornis no koka. Bet tas īsti nespēja pildīt savas funkcijas. Tā gaisma nebija redzama pietiekami tālu jūrā. Pagāja daudzi gadi un tikai 1957.gadā tika uzcelta pašreizējā Miķeļbāka. Tagad tās augstums ir 55,6m, bet uguns augstums- 59m un tās gaismu var redzēt 20 jūras jūdzes tālu.
