Nezinu, vai pie vainas ir klusais Adventes laiks vai kādi citi apstākļi, bet šodien kaut kā sanāca ieslīgt nostaļģijā un atcerēties bērnību. Atcerējos tā laika (80. un 90. gadi. Jā, es zinu, ka esmu aizvēsturiska tantiņa) TV raidījumus un mūziku, ar tiem arī šodien padalīšos.
Atskats (ne)tālā pagātnē.18
Leļļu teātra iestudējumi „Kling, klang, esam klāt!” Galvenie personāži – jestrā Annele, palaidnīgais Juris, lēnīgais Tontons un blēdīgais Āzītis. Sižets parasti bija par to, kā tika pāraudzināti nepaklausīgie Juris un Āzītis.
Jānis Mencis un TV raidījumi par matemātiku. Mācību mēnešu laikā tika pārraidīti arī raidījumi par ķīmiju, fiziku u.c. Man vairāk palikuši atmiņā tieši raidījumi par matemātiku, jo J. Mencim bija palīgi – vāverēni vai zaķēni (laikam, ja pareizi atceros, ja kļūdos, palabojiet komentāros).
Svētdienu rītos ap 10 pēc „Sportloto” izlozes pa Centrālo Televīziju (CT) tika pārraidīts raidījums bērniem „Будильник” (Modinātājs). Raidījums galvenokārt bija ar izklaidējoša rakstura elementiem – teatralizētiem uzvedumiem, dziedāšanu, dejošanu. Te jāpiebilst, ka raidījumi bērniem „tajos” laikos bija retums, atceros, ka bija tāds periods, ka multenes pa Latvijas TV sākās 17.10 un ilga minūtes 20-30, tad mums ar mammu dažreiz bija skriešus jāskrien mājās no bērnudārza, lai tikai nenokavētu to sākumu.
Centrālās televīzijas raidījums „АБВГДейка” (ABVGDeika) atšķirībā no Modinātāja bija izglītojoša rakstura raidījums. Pārsvarā izglītoja par to, kādam jābūt īstam Padomju bērnam un skolniekam. Te personāži mainījās, es atceros klaunus Irisku, Kļopu un Ļovuškinu, kā arī skolotāju Tatjanu Kirilovnu.
Poļu seriāls „Četri tankisti un suns”. Filma par poļu tanku brigādes dalībnieku kara, dzīves un mīlestības gaitām 2. Pasaules kara laikā. Un par suni Šariku. Visas pagalma mūsu meitenes ģība par blondo grēku Janeku, man tomēr labāk patika gruzīns Grigorijs jeb Gžešs. Vēl tur bija personāžs Gustļiks, kuru atceros tādēļ, ka īstajā vārdā viņš bija Františeks Pečka.
„В гостях у сказки” (Ciemos pie pasaciņas) tika pārraidīts pa CT sestdienu pēcpusdienās ap 16.00. Kad minūtes 20 tante- raidījuma vadītāja bija norunājusi savu tekstu, sekoja pasaku filmas seanss, parasti vietējā ražojuma, ļoti retu reizi tika rādīta filma no PSRS sadraudzības valstu repertuāra.
Tā atgriežamies pie Latvijas TV. Bērnības dienu klasika „Miedziņš nāk” un miniatūrais Jānis Jarāns. Teatralizēts skečiņš un multfilma, ko vēl vairāk bērna laimei vajag? Kopš šiem laikiem mums vēl ģimenē ir saglabājies teiciens „Viss, jāiet gulēt, Jarāns nāk.”
„Robins Huds” Maikla Praida izpildījumā. Garos aprakstos neizplūdīšu, te „Spokos” par šo seriālu ir ne viens vien raksts. Vienīgais piebildīšu to, ka tajos tālajos 80.-tajos gados par Robinu sajūsminājās gan mātes, gan meitas, gan vecmāmiņas, bet puikas turklāt papildināja darbu ķirurgiem- traumatologiem ar loku cauršautām kājām, rokām un acīm.
Pirmā meksikāņu ziepju opera „Bagātie arī raud”. Sižets banālāks par banālu – meitene no laukiem samīlas bagātnieku dēliņā un tad to apspēlē 300 sēriju garumā. Tad to skatījās visa Padomju Savienība, neatkarīgi no vecuma, dzimuma, tautības. Tagad vairs meksikāņu noveles neviens par pilnu neņem, bet „tad” tas bija notikums Nr.1, kad rādīja kārtējo sēriju, no ielām pazuda cilvēki, darbi apstājās, skolā pat mācību stundas pārtrauca un visi kolektīvi gāja skatīties uz Mariannu un Luisu Alberto pa skolotāju istabas televizoru. Lieki piebilst, ka tajos laikos laikam maksimālais televizora diognāles lielums bija 21 colla.
Ar dzelzs priekškara atvēršanos, pie mums beidzot arī ienāca amerikāņu multenes. Pirmās no tām bija „Duck Tales” (burtiski tulkojot – Pīļu stāsti) un „Chip 'n Dale Rescue Rangers” (Čips un Deils steidzas palīgā). Postpadomju bērnam vesela stunda multeņu – pasaka, ne dzīve!