Uz Majoru un Dubultu rajona robežas atrodas Jūrmalas pirmās sanatorijas „Marienbāde” ieejas vārti. Iesākumā Rīgas jūrmalā praktizēja tikai sezonas ārsti, ar laiku – arī patstāvīgi ārsti. Pirmais pastāvīgais ārsts Rīgas jūrmalā, kurš strādāja augu gadu, bija Pēterburgas Medicīnas un ķirurģijas akadēmijas anatomijas profesors Johans Kristiāns Nordštrēms. Viņš pārcēlās uz dzīvi Dubultos un 1870. gadā kāpās ierīkoja pirmo privāto sanatoriju Marienbad. Pēc J. K. Nordštrēma nāves sanatorija nonāca ārsta Georga Kitela (1857-1907) īpašumā, bet 1908. gadā to nopirka Teodors Oskars Betichers (1869-1932). Pirmā sanatorija nodega, un 1905.gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta tika uzcelta jauna, mūra ēka. T. Betichers sanatoriju modernizēja, ierīkoja elektrisko apgaismošanu un iegādājās jaunu medicīnisko aparatūru. 1913. gadā sanatoriju pārbūvēja, uzceļot otro stāvu. Otrā pasaules kara laikā gandrīz visu sanatorijas ēkas kompleksu nopostīja. Pludmales pusē saglabājās tikai torņa un galerijas piebūve, kura 1926. gadā tika veikta pēc arhitekta Heinriha Pīranga projekta. Pēc padomju armijas ienākšanas 1944. gadā sanatoriju pārņēma Baltijas jūras kara flote, kas šeit saimniekoja līdz 20. gs. 80. gadu beigām.
Dīvaini gan skatīties uz drupām, kur kādreiz skraidīju basām kājām...