Mūsdienās, ja kādam radiniece ir vissenākās profesijas pārstāve, viņš parasti par to klusē, bet bija laiki, kad viņas bija ģimenes gods un lepnums.
"Svētās" prostitūtas17
Sensenos laikos, daudzas tūkstošgades atpakaļ, dažādu tautu reliģiskie rituāli notika zem klajas debess. Un to neatņemama sastāvdaļa bija rituālie dzimumakti. Tika uzskatīts, ka sievietes apaugļošana līdzinās sēklas sēšanai zemē un garantē bagātu ražu, Vēlāk svētos paugurus un birzis aizstāja tempļi. Dievību sieviešu svītas iekārtojās atsevišķās telpās.
Bet rituālie dzimumakti turpinājās, vēl vairāk, svētceļnieki, ieradušies no tālienes, maksāja par priesterieņu mīlestību tāpat kā par jebkuru citu reliģisku ceremoniju. Tā radās "svētā" prostitūcija, kura, iespējams, īstenībā bija sākums prostitūcijai kā tādai.
Katrai babilonietei bija pienākums reizi dzīvē templī atdoties kādam svešzemniekam- tirgotājam, ceļotājam, kamieļu dzinējam utt. Tas nāca par labu ģenētiskajai daudzveidībai, kā arī novērsa sarežģījumus ar tautiešiem- nekādu tālejošu problēmu, seksa partneris atnāca un aizgāja.
Teritorija tempļa iekšpusē bija sadalīta alejās- vienā ejas pusē sēdēja sievietes, galvas apsējušas ar lentēm, gar otru alejas pusi gāja vīrieši un meta monētas to sieviešu klēpjos, kuras viņiem bija iepatikušās. Metot monētu, bija jāsaka "Es tevi aicinu kalpot Milētas dievietei" un sievietei bija jādodas viņiem līdz. Atteikt bija kategoriski aizliegts, lai kas viņas aicinātu un cik niecīga būtu summa. Izpildījusi savu pienākumu, sieviete drīkstēja atgriezties mājās. Vēsturnieks Hērodots atzīmē, ka bija gan arī sievietes, kurām nācās templī nodzīvot 3-4 gadus.līdz kāds viņas izvēlējas.
Vispārīgi runājot, arī likumīgajai laulībai Babilonā bija šis tas kopīgs ar prostitūciju. Eksistēja kaut kas līdzigs laulību izsolēm, kurā pēc principa "Kurš sola vairāk?" pārdeva līgavas. Skaistās sievietes ātri tika pie bagātiem līgavaiņiem, tomēr izsoles deva izredzes arī neglītajām. Daļa izsolēs iegūtās naudas tika izmaksāta vīriešiem, kuri bija ar mieru ņemt sievietes, kuras neviens nebija izvēlējies. Līgavu gadatirgus notika katrā pilsētā divas reizes gadā, un izsoli vadīja trīs visgodīgakie pilsoņi.
Senaja Armēnijā dižciltīgo ģimeņu atvases diezgan ilgstoši pirms laulībām pārdeva sevi dievības- mātes Anhitas templī.
Feniķijā bija sievietes, kuras kapoja mīlestības un auglības dievietes Astartes templī. Viņām bija jāapkalpo priesteri un ārzemnieki. Bet Astartes svētkos svinīgajos dzimumaktos piedalījās ļoti daudzas gan precētas, gan neprecētas sievietes.
Piektā mēneša piektajā dienā sievietes, rotājušās ar vainagiem, sasēdās ceļa malās. Tās, kuras aizveda sev līdzi garāmgājēji, atgriezās jau bez vainagiem un pēla draudzenes par neaiztiktajiem vainagiem.
Senajā Lidijā meitenes nodarbojās ar prostitūciju līdz pat laulībām. Viņas pašas izvēlējas sev vīrus, un ar prostitūciju nopelnītā nauda bija viņām pūra vietā. .
Vēl 2gs priesteris bija ieteicis kadai dižciltīgai sievietei Aurēlijai Emīlijai doties uz templi un tur nodarboties ar prostitūciju, kā tas senajos laikos bija pieņamts. Viņa ar to ļoti lepojās un lika iegravēt uzrakstu, veltītu šim pasākumam.
Tuvajos austrumos pirmsislama laikos tempļa prostitūtas saucās zonah. Viņu pienakumos ietilpa arī apģērbu aušana dievību statujām.Templī dzīvoja arī vīrieši, kuru uzdevums bija atņemt nevainību jaunavām.
Reizēm sievietes ar prostitūciju nopelnīja visai ievērojamu kapitālu- kādu no līdiešu valdniekiem gāza ar tirgotāju, amatnieku un prostitūtu materiālu atbalstu- pie tam visvairāk šim mērķim bija ziedojušas prostitūtas. Vēl tagad arābu uled- nailu ciltī eksistē ieradums līgavas pūru sakrāt ar prostitūciju.
Kiprā bija paraža sievietēm pa vakariem pastaigāties gar jūras krastu un pavedināt ārzemju jūrniekus, kuru galeras pietauvojās piestātnēs. Tika uzskatīts, ka salā mītošajām sievietēm ir tas jādara, lai kalpotu salas dievietei. Korintas Afrodītes templī kalpoja tūkstoši sakrālo hetēru, pie tam arī vietējās sievietes devās uz seno un bagāto templi, lai nodarbotos ar prostitūciju.
Arī Patosā Afrodītes templī kalpoja grupa tempļa prostitūtu. Un attieksme pret viņām bija ļoti pozitīva- jebkuram no viņu bērniem bija izredzes kļūt par valdnieku.
Gandrīz visur eksistēja paraža sūtīt dzimumgatavību sasniegušas meitenes uz templi, lai viņām tur atņemtu nevainību. Jāizsaka cieņa grieķiem- viņi pirmie atteicās no šīs ieražas. …
Sakrālā prostitūcija gadsimtiem ilgi notika Indijas tempļos. 17-19 gs ceļotāji to piemin ļoti bieži. Gadījās pat, ka sievas uz laiku atstāja savus vīrus, lai dotos uz templi un reliģiskos rituālos atdotos priesteriem un parastiem apmeklētājiem. Reizēm ceremonijās piedalījās pat vesels pūlis sakrālo kurtizāņu un svētki parvērtās masu orģijās. Indiešu sakrālās prostitūtas ir leģendarās bajadēras, kuras gan apkalpoja tikai noteiktu augstāko kastu vīriešus- zemākajām kastām nekas nespīdēja. Indijā bajadēras- tempļa dejotajas profesija nekad nav skaitījusies apkaunojoša. Solījumus kļūt par bajadēru deva vai nu pati meitene, vai arī viņas vecāki.
Holandiešu ceļotajs Stavorīnuss rakstīja:"ja bajadēru dejas laikā kāds skatītajs iekāro meiteni, viņš par nelielu samaksu var viņu uz vietas dabūt. Pārējās bajadēras turpina dejot tā, it kā nekas nebūtu noticis."
Ja Eiropā un Tuvajos Austrumos punktu tempļa prostitūcijai pielika kristietību pieņēmušais imperators Konstantīns, tad Indijā nekas nav beidzies- tamilu tempļos vēl arvien dejotājas sniedz šādus pakalpojumus. Tempļa dejotājas ir oficiāli reliģiskā ceremonijā salaulātas ar tempļa dievibu. Līgavaiņa, bet pēc tam arī vīra funkciju tajā izpilda tempļa priesteris.
Otrā okeāna pusē senajā Peru, inkiem eksistēja visai savdabīgs elitāras tempļa prostitūcijas veids. Daļu dižciltīgu ģimeņu meiteņu ievietoja sava veida klosteros pie tempļiem, kur viņas dzīvoja matronu uzraudzībā, šuva un auda tempļa vajadzībām, kā arī pildīja reliģiskās funkcijas- pieskatīja svēto uguni, kuru iededza vasaras saulgriežu svētkos, cepa kukurūzas miltu pīrāgus Lielajam Inkam. Saules jaunavu mītnes bija nepieejamas vienkāršajiem mirstigajiem. Tikai Lielais Inka tur drīkstēja ieiet. Saules jaunavas skaitījās viņa sievas vai vismaz līgavas. Viņs no viņu vidus izvēlējās sev mīļākās vai kā sevišķas labvēlības zīmi varēja atdot viņas par sievām kādam no savas svītas. Nekādā cita veidā Saules jaunava apprecēties vai nodarboties ar seksu nevarēja. Ja kādu no viņam pieķēra ar vīrieti, tad viņu ieraka dzīvu zemē, čalis tika nožņaugts, bet viņa dzimtais ciemats- nodedzināts.
Lai arī kristietība Eiropā pielika punktu tempļa prostitūcijai, kaut kas vēl pavisam nesen bija saglabājies.... Šveicē. 1760 gada jūnijā leģendārais avantūrists Kazanova dzīvoja kādā muižā Bernes tuvumā. Pastaigas laikā viņš pamanīja kāpnes, kuras veda uz nelielu upīti, gar kuru bija izvietotas apmēram 40 nelielu kabīnīšu. Pie viņa pienāca virietis un pavaicāja- vai kungs negribot izpeldēties?
Kad Kazanova atbildēja apstiprinoši, pie viņa metās bars jaunu meiteņu. "Mēs ar meiteni, kura iepatikās man visvairāk, iegājam viena no kabīnēm, viņa mani izģērba, un, kad es biju vannā, arī pati izģērbās un sāka berzēt manu ķermeni. Viņa gan varēja būt maigaka un koķetīgāka, kā to parasti dara sievietes"
1816.gada 30. maijā cits ceļotājs, Bušē de Perts, atrodoties Bernē, iegāja sabiedriskajās pirtīs. Viņu aizveda uz kabīni un viņš sāka izģērbties, kad pie durvīm pieklauvēja un viņš savā priekša ieraudzīja skaistu meiteni...
Atgriežoties viesnīcā Bušē de Perts uzzināja no kalpotāja, ka šī tradīcija esot no ārkārtīgi seniem laikiem un skaitās ļoti nepieklājīgi un viesim nav izrādīta pienācīga uzmanība, ja viņam nav piedāvāta meitene. Liels skaits šādu meiteņu bija pie visām publiskajām peldu iestādēm un pirtīm.