Cilvēki un tautas ir dažādas. Tas, kas mums varētu būt nepieņemami, kādai citai tautai ir pilnīga norma vai pat ir ieteicams.
Ak, romantika.
Ļoti dīvaini saprecināšanas rituāli2
366
0
Pusaudzes mīlas būdiņa, ko uzbūvē viņas pašas vecāki
Tas, ka 13 gadīgām meitenēm nevajadzētu mainīt partnerus kā zeķes, mūsos ir ļoti iēedies. Vispār, šī vecuma meitenes ir nevainīgas un neieinteresētas seksā, un nemaz nesāc par viņām domāt, tu izvirtuli.
Šāda attieksme ir viena no nemainīgākajām un vispārējākajām cilvēces vērtībām, kas nejauši ir ieaugusi tieši tajā sabiedrības daļā, kur meitenēm pārāk agri ir bērni un viņas tādā veidā iedragā vecāku finansiālo stāvokli. Toties Kreungā papildus bērni ir kā bezmaksas palīdzība saimniecībā, tāpēc arī nebija nekāda iemesla parādīties kādiem aizliegumiem. Tas arī varētu izskaidrot to, kāpēc vecāki pat paši būvē speciālas būdas priekš savām meitām, kurām nesen sākusies pubertāte, kas notiek parasti ap 13 gadiem.
Kreungas meitenes drīkst aicināt pie sevis jebkuru puisi, kurš viņām tīk un viņš tur var palikt tik ilgi, cik meitene ļauj. Ja viņai paliek ar puisi garlaicīgi, vai arī viņa nolemj pamēģināt ar kādu citu, viss, ko viņai atliek izdarīt, ir vienkārši to pateikt.
Jebkurus bērnus, kuri piedzimst šāda eksperimenta laikā, vai nu adoptē puiša vecāki, vai arī tos audzina pati meitene un viņas ģimene.
Butānas mīlestības meklētāji
Ir vēls, visi klubi ir aizvērti un bariņš jaunu vīriešu klaiņo pa ielām. Nonākot pie kāda loga, kurā viņi ir ieinteresēti, bars piespiež vienam uzrāpties un iekļūt iekšā, bet ir jābūt klusam, citādi pamodinās meiteni iekšpusē.
Lielākā daļa cilvēku teiktu, ka tas izskatās pēc kāda izvarošanas mēģinājuma, bet Butānā tas mēdz arī beigties ar kāzām.
Butānā puiši klaiņo naktīs pa ielām, meklējot mājas, kurās dzīvo kāda brīva meitene, kurā viņi būtu ieinteresēti. Kad viņš atrod meklēto vietu, ko mazā ciemā nav grūti izdarīt, puisis uzrāpjas pa sienu ielien pa logu un tiek līdz meitenes gultai. Galvenais ir vai nu pierunāt meiteni palaist zem segas, vai arī pašam tur ielīst un netikt izmestam laukā.
Kaut gan šis izklausās pēc kāda baisa izvarošanas stāsta, tomēr meitenes tiek maz iesaistītas tajā visā un vīriešiem tas ir daudz bīstamāk. Vietā, kur šī tradīcija tiek praktizēta, jaunas meitenes parasti guļ vienā istabā ar visu ģimeni un meitenei atliek tikai nedaudz protestēt, lai viņas tēvs puisi no mājas izmestu pa to pašu logu, pa kuru tas ir ielīdis.
Ārlaulības bērni ir gandrīz vai neiespējami, jo puisim meitene ir jāaprec jau nākamajā rītā, ja tas, protams, nav izdzīts no mājas.
Līgavu izsolīšana
Šis nāk no senas vēstures, no Hērodota, kurš, vārdu sakot, bija pirmais vēsturnieks Eiropā. Pēc Hērodota rakstītā, Babilonas meitenes tika izprecinātas ikgadējās izsolēs, kur viņu potenciālie vīri solīja par viņām nemaz iepriekš viņas neredzot.
Hērodots rakstīja laikā pirms tādas sāpes tika atklātas, tāpēc bez nekādām īpašām problēmām viņš varēja notiekošo noraksturot. Katru gadu, viņš rakstīja, visas ciema skaistākās un neglītākās neprecētās meitenes tika sakopotas vienuviet. Solīšana sākās ar skaistāko meiteņu izsolīšanu tiem, kuri piedāvāja augstākās cenas un beidzot ar nepievilcīgāko meiteņu izsolīšanu par zemākām cenām.
Kad skaistākās tika izprecinātas, izsolītājs sasauca neglītākās un jautāja, kurš ņemtu viņas par sievām līdzās ar nelielu pūru. Pūrs kļuva lielāks un lielāks attiecīgi meitenēm kļūstot nepievilcīgākām un nepievilcīgākām. Pūrs bija skaisto līgavu solītāju sasolītā cena.
Tādā veidā ciema bagātība tika izplatīta apkārt, katra meitene dabūja vīru, un visiem bija kaut kas par ko pļāpāt dažas nedēļas, ņemot vērā to, ka katrai sievietei ciemā bija jāizsaka savs viedoklis vai meitenes tiešām bija tās cenas vērtas.
Tev patiks šie raksti
