Sēžot un gaidot lidmašīnu, ienāca prātā uzrakstīt vēl vienu rakstu, Šoreiz gan nebūs par luksusa aspektiem, bet par izraušanos no ofisa ikdienas nomaļā Indijas nostūrī.
Par pamestu tempļa kompleksu, par to kā pieķērām smilšu zagļus un kā mani par spiegu noturēja.
Apskatiet arī manus iepriekšējos rakstus, tur gan par luksusu 
https://spoki.tvnet.lv/celojumi/Lidojums-Lufthansa-pirmaja-klase-/882103
Un vēl cepienam : https://youtu.be/CfrGTWY337o
Nācās palikt Indijā papildus nedēļu, lai uzstātos konferencē, un pieņēmu ielūgumu no viena no darbiniekiem, aizbraukt uz viņa dzimto vietu. Tad nu piektdienas agrā rītā sēdāmies mašīnā un devāmies ceļā. Google maps optimistiski rādīja nepilnas 7 stundas, kas izvērtās vismaz 12 stundās, bet par tādiem niekiem nevar iespringt ...
Vēlā vakarā beidzot nokļuvām līdz gala mērķim, darbinieka attāls radinieks ir kaut kāds svarīgs lauku attīstības ierēdnis, līdz ar to mēs varam pārnakšņot vietējā slēgtajā klubā. Varbūt ērtības nav gluži tādas kā pierasts un šis tas trūkst vannas istabā (vai vari pateikt kas tieši?), bet neatbraucu jau lai ietu karstā dušā.
Otrā rītā jādodās atkal ceļā, šoreiz gan pavisam netālu uz Kavaledurga fortu. Spilgtas krāsas, karstums un mitrums tāds ka pieceļoties jāiet dušā un pēc brokastīm vēlreiz. Mūsu mašīnīte gaida jau zem nojumes.
Atbraucām uz gala punktu, pēc īsām brokastīm ar fantastiskiem biezpiena virtuļiem superasā mērcē, kuru nosaukumu diemžēl tā arī nespēju izrunāt, devāmies jau ar kājām tālāk. Tā kā lietus sezona jau aiz muguras, rīsa lauki izžuvuši, bet priekšrocība, ka džungļos nav jācīnās ar uzmācīgām dēlēm un arī čūskas nolīdušas kaut kur. Toties mums pieteicās palīgs - ielas suns, gāja mums pa priekšu un sargāja
Ceļš kļuva aizvien stāvāks, līdz pēkšņi parādījās kāpnes. Sajūta pilnīgi nereāla, nekurienes vidū iet pa kāpnēm, kas ved uz pamestu tempļu un pils kompleksu. Visapkārt neviena cilvēka, toties degunradžputni bļaustās. Maza atkāpe - nemaz nezināju, ka viņi dzīvo Indijā, domāju mani nes cauri un tie ir tikai mērkaķi, kuriem arī mēdz būt spalgas balsis.
Īsa atpūta, bet mūsu pavadonis jau mudina doties tālāk..
Jau gandrīz galā, tomēr nepilnu 40 grādu karstumā, tas vairs nemaz nešķiet tik vilinoši.
Mūsu pavadonis kļūst nepacietīgs ... Nopietni? Atkal atpūta? Tā jau līdz vakaram nekur netiksim!
Pēkšņi nonākam pie tāda kā amfiteātra, izrādās vietējais karalis uzbūvēja fortu un šī ir apspriežu zāle.
Protams karalim vajadzīgs arī peldbaseins. Domāju gan, ja fortu būvē tik karstā un augstā vietā, vajadzīgs peldbaseins.
