Kā jau eZZiiC solīja, te būs atsevišķs raksts gan par meža fantastiski relaksējošo, gan par jūras neatkārtojami uzmundrinošo iedarbību 
Pirmā septembra svētdiena šogad izvērtās glāsmaini silta un tā vien dabā aicinoša. Labi, ka ir draugi ar spēkratu un vēlēšanos 
Piemīlīgās atvasaras vēlās pienenītes.
Izcilā piepe bija pirmā, kura piesaistīja uzmanību.
Un te jau sākas sēņu epopeja.
Baltais, spožais brīnums.
Neticami, bet sarkanīgās bērzlapītes trāpījas tieši uz takas.
Un šīs mazulītes brīnumainā kārtā izvairījās no milzones botes, labi, ka eZZiiC laikā nebalsī iespiedzās.
Tik skaists kadrs, ka eZZiiC apjukumā aizmirsa trauslā auga nosaukumu...
Nereāli mazi bumbulīši, pabāzuši galviņas no sūnām un ieraudzījuši ciekurēnu.
Šis bija MEGAatradums ļaužu pārpilnajā mežiņā. Skaistule!
Blakus tikpat skaists, bet mutants 
Man šodien sadīga mazas sviesta beciņas. Tik mazas, ka atstāju līdz rītam, lai paaugas.
Super pa traper (taciņu)! 
Es šodien pirmo reizi šogad pasēņoju, uz taciņām (un tikai uz taciņām) lasīju vilnīšus.
