Kosova 4. daļa: No Albāņu alpiem līdz Šarplaņinas kalnu sniegotajām virsotnēm.7

Ieturam brokastsi, izdzeram pa pāris tasēm kafijas un varam turpināt mūsu tūri pa Kosovu. Šodien esam ieplānojuši nokļūt līdz Šarplaņinas kalnu grēdas sniegotajām virsotnēm un vakarā nonākt līdz Prizreņai, kur mums rezervēta viesnīca nākamaji naktij. Pa ceļam turp sekosim pa Albāņu Alpu kalnu piekāji, kur apskatīsim pāris interesantus objektus.

Pēc brokastīm atvadāmies no Rūda un pametam šo viesmīlīgo viesunamu, un dodamies pa Rugovas aizu lejup. Faktiski mēs izbraucam vakardienas maršrutu līdz Pejas pilsētai, tikai pretējā virzienā gandrīz bez apstāšanās. Tikai pāris vietās mūs aizkavē aitu un govju ganāmpulki. Lopiņi pavisam nesteidzīgi šķērso ceļu vai pat kādu gabalu virzās pa to.

Atkal garām slīd lieliskas kalnu ainavas. Pāris vietās pamanām arī klinšu kāpējus.  Vēl neliels gabals brauciena un esam atkal Pejas pilsētā. Seko neliela pietura pie veikala dzeramā iegādei un varam turpināt braucienu.

Isnikas (Isniq) ciema majas-cietokšņi.

Tālāk Pejas pilsētu šķērsojam bez pieturām un virzamies tās dienvidu virzienā. Tad sekojam pa Pejas-Prizreņas šoseju. Kārtējo reizi seko ceļa remonta darbi. Vairāk kā 10 kilometru garumā tiek klāts jauns asfalta segums.

Kādus nepilnus 15 kilometrus no Pejas atrodam ceļa norādi pa kreisi uz Isnikas ciemu. Turp arī dodamies, jo šis ciems ir iekļauts mūsu šīs dienas maršrutā. Kāpēc tā? Pirms ceļojuma uz Kosovu nejauši atradu informāciju, ka šajā ciemā ir saglabājušās senas tradicionālas celtnes nocietinatu torņu veidolā. Tā tas patiešām ir. Isnikas ciemā atrodas daži no šādiem torņiem, kuri pie reizes kalpojuši, kā dzīvojamās ēkas. Izrādās, ka senāk vietējie iezīvotāji būvējuši šādas ēkas lai pasargātos no klejojošiem laupītājiem un iekarotājiem.

Dažkārt arī paši pagalmi šo ēku tuvuma esot bijuši apjozti ar augstiem mūriem un tādus arī pamanām jau iebraucot ciemā. Jāsaka gan, ka agrāk šādas celtnes šeit esot bijušas krietni vairāk un tagad tās saglabājušās ne visur. Laika gaitā ciemā ir uzbūvētas arī jaunas ēkas, bet dažviet tās un to pagalmi tapuši burtiski uz seno ēku un mūru pamatiem.

Ciema centrā noparkojam auto pie mošejas un mēģinam atrast kādu no šādām torņu ēkam, kura pieejama tūristiem.  Praktiski lielākā daļa šāda tipa ēkas atrodas privātā īpašumā un tās nav pieejamas apskatei, bet esot daži īpašnieki, kuri par nelielu samaksu laižot tūristus apskatīties viņu īpatnējās mājas.

Iebraucot ciemā dažviet jau manījām šīs torņu ēkas taču nezinām kurās ir šie viesmīlīgie saimnieki, kuri varētu mūs ielaist apskatīties tās. Uz ielas satiekam pajūgu un mēģinām jautāt tā kučierim un līdzbraucējam, kur varētu būt kāda torņu ēka kurā mēs varētu iekļūt?

Vietējie ciema čaļi gan tā īsti nespēj komunicēt, nedz angliski, nedz vāciski, bet ar žestu palīdzību skaidrībā tiekam. It kā viena no šādām ēkām atrodoties tepat uz šīs ielas kādu 100 metru attālumā. Pajūga kučieris rāda lai mēs viņam sekojam. Protams, ka mēs netiekam līdzi viņam, jo tas traucas ļoti ātri, bet pēc kāda gabaliņa puši skaļi sāk runāt ar kādu cilvēku aiz netālu esošā pagalma mūra.