Ceļojums uz Ēģipti0

Kā jau austrumu zemē, Ēģiptē dominē savi principi un noteikumi, kas būtu jāievēro, respektējot valsts paražas un tikumus. 85% no iedzīvotājiem ir musulmaņi, 15% kristieši. Šis reliģiskais dalījums arī nosaka, ka iebraucējiem, izejot ārpus viesnīcas teritorijas, ir jāievēro islāma noteikumi, kas galvenokārt attiecas uz apģērbu un uzvedību. Kā Vanilla Travel blogam pastāstīja ilggadēja Tez Tours pārstāve Ēģiptē Dzintra Līce: „Visi pārsteigumi un neizpratne no vietējiem vīriešiem rodas ieraugot atsegtus ceļus (arī vīriešiem) un plecus, kā arī visa veida caurspīdīgu apģērbu, kas viņu izpratnē vispār neskaitās apģērbs”. Dzintra Līce brīdina arī sievietes, kas, meklējot vakara piedzīvojumus, var iedzīvoties nepatikšanās, ja piekrīt doties līdzi vietējam puisim Muhamedam, Aimanam, vai kādam citam uz diskotēku, jo 90% gadījumu, tas automātiski nozīmē kaut ko daudz vairāk par diskotēkas apmeklējumu, proti, pārrašanos mājās nākamajā dienā ap 10 no rīta.

Ēģipte nav valsts, uz kuru doties baudīt alkoholiskos dzērienus un vēlāk uzvesties agresīvi ārpus viesnīcas – tas var novest pie aizturēšanas un laika pavadīšanas policijas iecirknī vai nesamērīgi lieliem rēķiniem kafejnīcās un taksometros. Ir būtiski atzīmēt, ka 95% no valsts taxi ir apšaubāma stāvokļa automašīnas, un tikai pie viesnīcām ir atrodami oficiālie taxi, kas tūristus nogādā uz pilsētu. Atpakaļ atliek braukt ar vietējo taxi, vai kaut kā vienoties ar oficiālo taxi par atpakaļ nogādāšanu viesnīcā. Pilsētā sastopoties ar neoficiālajiem taxi, ir jārēķinās, ka to vadītāji darīs visu, reizēm būs ļoti uzbāzīgi un pat nedaudz agresīvi, lai dabūtu potenciālo braucēju iekšā auto. Braucieni ar taxi nav īpaši droši, ja pasažieris izrāda sajūsmu par ātro braukšanu – tas var novest pie nepatīkama iznākuma.

Dzintra Līce liek būt uzmanīgiem arī gājējiem, jo par savu drošību atbildīgs ir katrs pats, ņemot vērā, ka satiksme ir haotiska un neorganizēta.

Kaulēšanās un tirgošanās kultūra

Austrumu zemes nav iedomājamas bez kaulēšanās. Tā ir svarīga kultūras un dzīves sastāvdaļa, ar ko ieceļotājam vajadzētu rēķināties. Ir cilvēki, kas gatavi izbaudīt šo procesu, kad, ienākot veikalā un vēloties kaut ko iegādāties, pārdevējs aicina nobaudīt tēju un nodoties sarunai par dzīvi.

Reizēm šādas sarunas var būt ļoti patīkamas – gluži kā viesošanās pie ēģiptieša mājās (ar komerciālu mērķi), taču, ja tas eiropietim nav pieņemams, tas izraisa nepatīkamas emocijas. Preču cenas parasti tiek noteiktas krietni augstākas, lai būtu iespējas atkāpties, taču pircējam ir labi jāsaprot, cik zemu var kaulēties, jo dažkārt, nosaucot pārāk zemu cenu, vietējais var ļoti apvainoties, izraidot pircēju no veikala par necieņas izrādīšanu.

Katram ceļotājam, kas dodas brīvdienās, ir savs mērķis. Jo precīzāk tas būs nodefinēts, jo labāks būs rezultāts. Tāpēc, jau domājot par iespējamo galamērķi un izvēloties viesnīcu un izklaides, ir ļoti svarīgi saprast savas prioritātes un iespējas, lai pēc ceļojuma varētu sacīt, ka brīvdienas ir  patiesi izdevušās!