Burbonu Madride. Spānijas citadele Madride 2. daļa.5

Nedaudz oficiālās informācijas: modernās mākslas muzejs tiek ierīkots bijušā hospitāļa ēkā un tiek atklāts 1992. gadā un tas paredzēts 20. g.s. mākslinieku darbu demonstrēšanai. Muzejs tiek nosaukts Karalienes Sofijas vārdā, jo tieši viņa esot bijusi liela modernās mākslas cienītāja pagājušā g.s. sākumā. Muzejā patreiz ir savākta liela mūsdienu un pagājušā g.s. slavenu mākslinieku darbi. To starpā zīmīgākie ir tādi, kā Pablo Pikaso, Salvadors Dalī, Luīzs Buņuēls, Žuans Miro un daudzi citi. Tāpat šeit notiek dažādu mūsdienu mākslinieku darbu izstādes. Patreiz šeit izstādīti Mateo Mates, Soledadas Seviljas un Džeimsa Kolemana darbi.

Kā jau tikko minēju mans mērķis bija apskatīt slaveno Pikaso gleznu „Gernika”. Gleznā attēlotas ciešanas, kuras 1937. Gadā izbaudīja mazas Basku zemes pilsētiņas Gernika-Lumo iedzīvotāji masveida bombardēšanas laikā, kuru veica Hitlera armijas bumbvedēji, kurus pats Hitlers nosūtīja atbalstot Spānijas diktatoru Franko cīņai ar republikāņiem Spānijas pilsoņu kara laikā. Šī nežēlīgā, pirmā nopietnā, civiliedzīvotāju masveida nogalināšana  izraisīja milzīgu rezonansi visā pasulē un neatstāja vienaldzīgu arī pašu Pikaso. Tajā pašā gadā arī tapa šij traģēdijai veltītais Pikaso darbs. Sākotnēji līdz 1981. gadam tas tika glabāts Ņuijorkas mākslas galerijā un tikai pēc Franko režīma krišanas, saskaņā ar paša pikaso novēlējumu, tika pārvests uz Madridi.

Ieeja muzejā atrodas no blakus esošā laukuma puses uz kuru pavērsta ēkas vecā fasādes daļa. Eju iekšā un te jau mani pārsteidz apbēdinoša ziņā. Nodaļas, kurās izstādīti Pikaso un Dalī darbi šodien ir slēgtas! Tātad man skaidrs, kāpēc vakar tik dāsni tika dalītas brīvbiļetes uz šo muzeju. Tieši to ko gribēju apskatīt, nevarēšu izdarīt. Starp citu ieejas maksa ikdienā šeit nemaz nav tik liela. Tie ir 6 Euro no pieaugušas personas (salīdzinot ar ieejas maksām daudzos Anglijas muzejos, tas nebūt nav daudz).

Nu neko darīr! Ja reiz esmu atnācis tad apskatīšu citas ekspozīcijas, kuras šeit izstādītas. Ieejot var manīt, ka vairākās telpās notiek kaut kādi remonta darbi. Daļa telpu ir slēgtas. Starp citu telpu izvietojums šeit ir tik haotisks, ka orientēties ir vissai sarežģīti. Man kā nevisai lielam modernās mākslas piekritējam liela daļa no izstādītajiem darbiem nekādu pārsteigumu neizraisa. Dažkārt pat šķiet, ka tie ir visai bezjēdzīgi! Teiksim lielā telpā, kura ir tik pat kā skolas aktu zāles izmērā, uz sienas pakarināts vienīgais eksponāts! Tā ir bilde, jeb īsti nezinu kā to nosaukt, kur no olas čaumalām izveidots visai haotisks veidojums! Un tas ir viss šajā zālē. Nākamajā zālē gan jau trīs eksponāti, bet jau sīkāka izmēra! Daži eksponāti gan pievērš uzmanību ar savu orģinalitāti. Teiksim telefons, kurš veidots no omāra, jeb liela vēža. Dažas gleznas arī ir tīri nekas, bet kā jau teicu, šī – tā saucamā modernā māksla man ir visai sveša!

Tā nu paklejoju pa muzeja otro, trešo un jau ceturto stāvu. Galu galā nonāku muzeja pašā augšējā stāvā, kur tā modernajā, jeb jaunajā daļā, izveidota liela terase virs milzīgas halles, kuras augstums sniedzas no paša pirmā stāva grīdas, līdz pat plašajam jumta segumam. Halle tiešām iespaidīga un arhitektoniski orģināla.

Šeit pašā augšējā stāvā uz terases izstādīta amizanta skulptūra! Sākotnēji pa gabalu šķiet kas līdzīgs Brēmenes muzikantu motīvam, bet tomēr nē! Personāži citi! Šeit bullim mugurā uzraususies cūka, bet tai jau mugurā aita un visiem pierē viens rags kā vienradzim zirdziņam. Šo skulptūru veidojis mākslinieks Antonijs Miralda, kura citi darbi bija manāmi jau staigājot pa muzeja zelēm. Starp citu, šī mākslinieka darbi vismaz pievērsa manu uzmanību ar savu oģinalitāti un spilgtajām krāsu gammām.

Nu ko! Domāju ka ar to varu šī īpatnējā objekta apskati beigt, nemocīt jūs ar plašiem muzeju aprakstiem un doties tālāk. Šodien gan vēl viens mākslas objekts prikšā: Prado Galerija. Bet nē! Pa starpu tomēr apmeklēšu Madrides karalisko botānisko dārzu. Nebūs tā īsti labi pa vieniem mākslas muzejiem nonstopā staigāt! Vajag taču pārmaiņas un harmoniju.

 Karaliskais botāniskais dārzs. (Real Jardin Botanico)

Kāpju liftā laižu lejā, pametu šo modernās mākslas pasauli un dodos tālāk. Tātad uz botānisko dārzu. Tas atrodas pavisam netālu, var teikt tepat aiz stūra. Jāšķērso tikai krustojums, kurā krustojas Atočas iela un Prado bulvāris. Faktiski tas atrodas tieši pirms pašas slavenās Prado galerijas, kuru arī tūlīt plānoju apmeklēt.

Pie ieejas botāniskajā dārzā atkal pamanu ļoti daudz skolēnu. Arī iepriekš galerijā to bija ļoti daudz! Acīm redzot skolas organizē ekskursijas skolēniem pirms brīvdienām un tādēļ vissur ir tik daudz bērnu. Čum un mudž no tiem, un haoss pamatīgs. Kā nekā spāņi ir tempermentīga tauta un viņu bērni pilnīgi atbilst šim priekšstatam! Pie kases neliela rinda, bet tā kustās ātri. Iejas biļetes cena ir tikai 4 Euro (bērniem 2 eiro). Biļete uz rokas nu varu pastaigāt pa šo dārzu.

Karaliskais botāniskais dārzs šeit Madridē tika izveidots 1781. gadā pēc karaļa Karla III rīkojuma. Dārza ēkas un būves projektē un to būvdarbus uzrauga arhitekti Gomes Ortega un Huans Viljanueva, kuri tajā pat laikā būvēja arī slaveno Prado galerijas ēku. Dārza centrā uzstādīta karaļa Karla III statuja, kurš arī bija šī dārza krustēvs. Paša dārza, jeb parka teritorija sadalās trīs daļās, varētu pat teikt, līmeņos. Zemākajā uz Prado ielas pusi dominē puķu dobes un sīkaugu kolekcijas. Vidējā līmenī jau vairāk dominē koki, palmas un košum krūmi. Pa vidu šeit izveidots tāds kā baseins jeb dīķis, kuru ieskauj palmu audze aiz kuras atrodas vecā oranžērija kurā tagad tiek rīkotas izstādes. Trešajā, augšējā līmenī,  atrodas siltumnīcas-oranžērijas, kurās izvietota vairāk kā 1000 tropisko augu kolekcija.

Pastaiga pa botānisko dārzu ilgst aptuveni stundu. Secinājums, dārzam nav ne vainas tikai lielākā daļa ziedošo augu jau noziedējuši. Acīm redzot pavasara plaukums šeit notiek kaut kur marta un aprīļa mēnešos. Ir redzēti arī krāšņāki dārzi te pat Spānijā un tomēr, ja esat Madridē, tad droši variet savu ekskursiju vai pastaigu papildināt ar šī dārza apmeklējumu. Piemēram, kā es to daru tagad starp divu mākslas muzeju apmeklējumiem.

Prado mākslas galerija- muzejs.

Botānisko dārzu esmu apskatījis un varu doties uz nākošo apskates objektu: pasaules slaveno mākslas galeriju Prado. Tālu nav jāiet, jo tā atrodas burtiski blakus botāniskajam dārzam. Vienīgi galvenā ieeja Prado galerijā atrodas ēkas otrā galā, bet pret botānisko dārzu pavērsta ieeja vienā no milzīgās Prado galerijas nodaļām, kurā ir izstādīti slavenā spāņu makslinieka Bartalomes Estebāna Muriljo darbi. Ieejas biļetes gan var iegādāties tikai pie galvenās ieejas. Tad nu apjožu muzeja ēku un dodos līdz galvenajai ieejai. Ejot gar muzeja ēku un tai apkārt var aplūkot  vairākus slavenu mākslinieku pieminekļus. Tie ir pieminekļi tadiem māksliniekiem, kā Velaskes, Muriljo, Goija, El Greko, kā arī slavenajam arhitektam Viljanuevam, kura vadība tika būvēts šis muzejs.

Te nu piebildīšu, ka šis ir viens no nozīmīgākjiem šādiem mākslas objektiem ne tikai Madridē un Spānijā, bet arī pasaules mērogā. Būtībā to varētu gandrīz pielīdzināt  tādām slavenām mākslas galerijām, jeb muzejiem, kā Luvra Parīzē vai Ermitāža Pēterburgā. Uzreiz gan skeptiķiem piekritīšu, ka Prado tomēr ir nedaudz mazāka kā minētās - Luvra un Ermitāža, un tomēr!

Teikšu tā! Zinu ka daudziem šī mākslas pasaule nešķiet visai interesanta un nevaru teikt, ka es arī būtu fanātisks mākslas lietpratējs. Un tomēr! Šādu izdevību apmeklēt šādu nozīmīgu mākslas pasules objektu nelaidīšu garām. Tādēļ arī nedaudz iedziļināšos šajā mākslas pasaulē. Tie kam tas ne visai interesē šo stāsta sadaļu var arī izlaist. Kaut gan droši sacīšu! Esot Madridē jums neizdosies izvairīties no mākslas pasaules, jo ar to sastapsieties ik uz soļa.

Pie ieejas, kā ierasts vairākās tūristu metropolēs, lai ikļūtu šādā top-objektā ir jāizstāv pagara rinda. Rinda gan kustās salīdzinoši raiti un laiku palīdz kavēt interesantas sarunas ar rindā stāvošajiem ļaudīm, kuri tā pat kā es ieradušies Madridē kā tūristi. Līdz ko nonāku pie kases iegūstu nedaudz apbēdinošu informāciju par to, ka muzeja telpās aizliegts fotogrāfēt. Aizdomas man jau bija un tā tas arī ir. Nu neko! Kā ir tā ir! Nopērku ieejas biļeti un varu doties ekskursijā pa šo mākslas šedevru pasauli. Biļete maksā 14 euro un ja vēlaties veikt ekskursiju gida pavadījumā tad būs jamaksā 23 euro. Es izvēlos patstāvīgu ekskursiju bez gida pavadījuma, jo šādu tādu informāciju par Prado jau esmu savācis, izprintejis un paņēmis līdzi.

Īsumā par pašu muzeju jeb man labāk patīk to saukt par geleriju. Kā jau minēju Prado ir viena no lielākajām mākslas galerijām-muzejiem pasaulē un protams, pats lielākais mākslas muzejs Spānijā. Šeit tiek glabāti un izstādīti 12. Līdz 19. gadsimtos tapuši slavenu Eiropas un Spānijas mākslinieku darbi. Protams ka šeit atrodas pati lielākā Spānijas māksliniku kolekcija pasaulē. Ļoti iespaidīgas šeit ir arī Itāļu un Flandrijas mākslinieku darbu kolekcijas.

Muzejs šeit tapis 1775. gadā pēc Burbonu dinastijas karaļa Karla III rīkojuma, jau pieminētā arhitekta Huana Viljanuevas vadībā. Muzeja būvei tiek izraudzīta vieta Prado parkā no kā arī radies tā nosaukums. Muzeja veidošana ilgst gandrīz 20 gadus un tas tiek atvērts jau Karla III sekotāja, karaļā Ferdinanda VII valdīšanas laikā 1819. Gadā. Sākotnēji muzeja kolekcija nebija visai liela un tā sastāvēja no nedaudz vairāk kā 300 darbiem. Vēlāk muzejam tiek nodotai darbi, kuri iepriekš piederējuši karaļiem Karlam III, Filipam II un IV. 1871. gadā muzejā nonāk liels skaits klosteriem un baznīcām konfiscēto darbu. Republikāņu revolūcijas laikā muzejs tika slēgts un tā kolekcija tika izvesta uz Šveici. Pēc kara tā pakāpeniski tika atgriezta muzejam. Patreiz muzejā tiek izstādītas vairāk kā 6000 gleznu un 4000 cita veida mākslas darbu, tajā skaitā skulptūru un dažadu juvelieru izstrādājumu.