tā kā tuvojas siltais laiks, gan retro entuziasti, gan krūmu gonkotāji un citi vecās tehnikas lietotāji velk ārā no šķūņiem savus Padomju brībumus, sit pa kurbuli, stumda, un visādi citādi mēģina tajos dabūt dzīvibu atbilstoši prasmēm un tehniskajam stāvoklim.
arī pats mēdzu pārvietotie ar padomju gadu smago motociklu, kam uzstādīta Audi/VW bezkontaktu aizdedze. Pat ja motocikls ir ar 6V elektrosistēmu, šo aizdedzi iespējams uzstādīt un tā kalpo labi.
šī aizdedzes shēma ir principā visiem dzinējiem, kas aprīkoti ar bezkontaktu aizdedzi un karburatora vai mehāniskās šprices barošanu ( dzirkstaļmotoriem, protams). Mainās cilindru skaits, bet tas vairāk attiecas uz sadalitāju, jo viena vai divu cilindru motoros to nemaz nevajag ( ja vien taktis nav izvietotas 0-0-1-1, kā piemēram T-16 vai dažiem japāņu motocikliem) tā vietā lietojama viendzirkstales vai divdzirkstaļu spole.
par aizdedzes uzstādīšanas kritēriju pirmām kārtām kalpoja ne pārāk labi saglabātā aizdedzes kamera, kurā 10 gadus bij nostāvējis ūdens, un nemainot sadales vārpstu ( uz tās gala izveidoti kulaciņi) motoru saglābt nevarēja. tika iegādāta automobīļa aizdedze, par cik 4T motoriem aizdedze ir jāregulē brauciena laikā, ( turklāt manam aparātam tas notiek manuāli ar troses un sviriņas palīdzību) izvēlējos aizdedzes bloku ar vakumkorektora vietu, tajā arī ievietoju troses otru galu, pašu korpusu novirpoju, noņemot lieko, un atstājot tādus izmērus, lai jaunā aizdedze centrētos vecajā.
pārveidojot hola devēja bloku, rotoram 1 tika iemetināta paplāksne tā stiprināšanai sadales vārpstas galā, bet sadales vārpstai - ieurbts caurums un ievitot vītņstienis rotora montāžai. oriģinālās aizdedze korpusā 2 tika ievietots izvirpotai poms 3 no auto sadalitāja, izurbti caurumi "iekšu" ieskrūvēšanai, un fragments no sadalītāja korpusa kalpo vien kā centrējošs ditancers un skrūvju vietu armērīšanas rīks. aizedzes apsteidzes megānisms piestiprināts kustīgajai pamatnei 5, ko oriģināli paredzēts kustināt vakumkorektoram, un uz kura atrodas arī holla devējs 4.
tā kā motocikls aprīkots ar līdzstrāvas ģeneratoru G-414 un urn releju regulātoru PP-301, tad elektrosistēmas spriegums ir ap 6...7 V, V. tas rada šakotnēji šaubas, bet prakse pierādija, ka aizdedze darbojas spriegumam krītoties pat līdz 5V , tiesa, pie 4,9V motors sāk klepot un slāpt...
releja kļūmju dēļ tika nodedzināts ģenerators, tas tika sameklēts cits, bet pats relejs pārtaisīts elektronisks tādā veidā, ka aiztaisot releja kārbas vāku, atšķirības nav redzamas. ar jauno sprieguma releju jau tukšgaitā iespējams darbināt dzinēju bez akumulatora baterejas, kas vecajiem močiem ir liela problēma. lādēānas spriegums stabils - 6,4...7,2V -ideāli!
šādas aizdedzes uzstādīšana sevi parādijusi no labās puses, gan uz vien, gan divcilindru močiem, kā divtakterie, tā četrtakteriem. šīs aizdedzes plusi - vieglāka iedarbināšana, aizdedzes momenta un dzirkstales stabilitāte, nav nepieciešams pieregulēt, jo nav detaļu, kas dilst. galvenais mīnuss šeit minams - spriegumam krītotie zem 5V dzirkstales nebūs, ne švakas, ne knapas - tās vienkārši nebūs.
protams, ko un kā darīt ar savu tehniku ir tikai saimnieka daļa, un katrai liettai ir savi + un - , bet ceru, ka kādam noderēs, kopumā esmu apmierināts ar šo pārbūvi 
Kas tik netika darīts ar šitiem padomju laiku moto brīnumiem. Bija man mopēds Rīga-13 ar pārliktu aizdedzi no traktora puskača, nebija vismaz katru dienu jāpārregulē 
nevari iedot lādēšanas releja elektro shēmu? man te viena dņepra stāv,derētu palaist un atjaunot 
uz divcilindrinieka jāpērk divdzirkstaļu spoli, nedrīkst likt divas parastās - nodegs komutators! un vēl kas - kontaktaizdedzes spoles arī nedrīkst likt, tām ir cita pretestība, un komutatoram tas nepatīk!
