Velns, kā skrien laiks, jau septembris, bet man A6 projektiņš uz priekšu nekust, tiesa, reāli viss kustās, bet izskatās ka mīņājos uz vietas. Cik tur tā darba pārkrāsot autiņu, bet ticība neļauj sačakarēt materiālu un krāsu. Iesāku darbiņu optimistiski, uz rāviena viss izskatījās pieklājīgi, bet jo dziļāk roc, jo domīgāks paliec....
Katru dienu no rīta un līdz nākošajam rītam tikai rūsa un drāziens, pieēdos jau līdz acīm, labi ka ir Spokos ir čats kur ielekt pīppauzēs un nedaudz atslēgties no realitātes. Neko darīt, kas jādara, tas jādara, sistemātiski un neatlaidīgi turpinu iesākto, cīņa ar rūsu turpinās, uzmundrina vienīgi tas apstāklis un vīzija par prieku kāds būs Audītis galarezultātā.
Ātri un labi nekas nenotiek, ja grib pa maksimumam no situācijas izspiest, vajag ne mazums pūļu, nervu un gribasspēka pielikt, tā nu pamazām ar noplacinātu dūšu turpinu iesākto.
