Viss notiek kā filmā, nupat bračka ar darboņiem dabūja uz strīpas balto ruksi (bulciņvāģi) un es atgriezos pie Mantas projektiņa. Izskatījās ka debesis noskaidrojās un beidzot mierīgi varu darboties savā stilā kopā ar brāļuku, bet gadījās vēl absurdāks notikumu pavērsiens kā toreiz kad bračka ieradās " ruksi " lāpīt ... Manā šķidrajā autoparkā pienāca tehniskās skates diena nākošajai transporta vienībai, protams, uztraukums kā pirms meitenes bildināšanas un cerība ka gan jau neizfukās pa pilnai programmai.
Ar braalluku darbojamies ap Mantiņu, priecājamies par dzīvi un lielu bēdu nezinam, kaut gan, kur tik skaties, nav nevienas vietiņas kur nebūtu roka jāpieliek. Process pamazām iet savu gaitu, pamazām bet neatlaidīgi tuvojamies mirklim kad varēs sākt jaukt krāsas un liet krāsošanas pistolē. Lielā špaktelēšana galā, tagad jāpiestrādā nianses un jāsagatavo vēl visi citi nepieciešamie loriņi pirms krāsošanas.
Vispār šito visu stāstu vajag rakstīt tikai ar humoru, skaidram saprātam tas būs grūti sagremojams.
http://s1270.photobucket.com/user/Aleksandrs59/media/Bezpredjels_x264_zps6d281650.mp4.html
