Kā informēja VUGD preses sekretāre Inga Vetere, vakar lielākais ugunsgrēks Rīgā bijis Krustpils ielā, kur kūla degusi piecos hektāros, bet Lucavsalā degušas divas dārza mājiņas un pērnā zāle hektāra platībā. Valmierā kūla degusi divu hektāru platībā. Sestdien visā Latvijā reģistrēti 62 kūlas ugunsgrēki, bet svētdien sasniegts šīs sezonas rekords – pērnā zāle degusi 92 vietās. Pašlaik visvairāk kūlas ugunsgrēku bijis Kurzemē, Zemgalē un Rīgas reģionā. Kā skaidroja I. Vetere, nevajagot domāt, ka cilvēki Latgalē kļuvuši apzinīgāki, drīzāk kūlu tur dedzina mazāk, jo pērno zāli vēl klāj sniegs. Kūlas ugunsgrēkos brīvdienās degušas sešas ēkas Daugavpilī un tās rajonā, un starp tām ir arī viena dzīvojamā ēka. No dzīvajām radībām kādā kūlas ugunsgrēkā bojā gājusi govs. I. Vetere uzsver, ka saulainā laikā un brīvdienās notiek visvairāk kūlas ugunsgrēku, turklāt parasti tie sākas pēcpusdienā un turpinās līdz pat naktij. "Mēs ar bažām gaidām Lieldienas, jo visvairāk šādu ugunsgrēku ir brīvdienās, un tās būs veselas četras," sacīja I. Vetere. Līdzīgās domās ir VUGD Rīgas rajona ugunsdzēsēju komandieris Andris Krots: "Pašlaik nav kritiskākais moments kūlas dedzināšanas ziņā, bet bērniem ir brīvlaiks un tuvojas Lieldienas – tas būs smagākais laiks."
Pērn reģistrēti 1500 pērnās zāles ugunsgrēki, turklāt izbraukumos uz tiem iztērēti vairāk nekā 30 000 latu par degvielu. Šogad par degvielu kūlas ugunsgrēku dēļ jau iztērēti 1000 lati. Pēc I. Veteres vārdiem, ugunsdzēsēji dodas uz visiem kūlas ugunsgrēkiem. Aizbraucot uz notikuma vietu, ugunsdzēsējiem jānovērtē situācija. A. Krots uzsver, ka lēmumu par ugunsgrēka dzēšanu vai nedzēšanu katrā situācijā izvērtē glābšanas darba vadītājs, un lēmumu par nedzēšanu var pieņemt, ja netiek apdraudētas ēkas, dzīvnieki un cilvēki.
"Mēs esam gatavi skarbai rīcībai," runājot par kūlas ugunsgrēku izskaušanu, man sacīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece. "Agrāk bija informatīvas metodes cīņai ar kūlas ugunsgrēkiem. Vienīgais, ko cilvēki saprot, ir tad, kad jāmaksā par sevi un par bērniem," sacīja ministre.
Viņa uzsver, ka ugunsdzēsības mašīnas izmantošana stundā izmaksā 88 latus, turklāt, ņemot vērā vēl pārējās darbības ar dzēšanu, izdevumi pieaug. Ministre piedāvā ugunsdzēsējiem radītos zaudējumus piedzīt no ugunsgrēka izraisītājiem, turklāt likums par kūlas dedzināšanu paredz jau administratīvo atbildību. "Likumdošanā izmaiņas nav vajadzīgas – vainīgais ir jāaizved uz tiesu, un procesu var sākt jau tūlīt," sacīja L. Mūrniece. Tāpat ministre sola motivēt policistus, lai ķertu kūlas dedzinātājus. Pēc viņas domām, likumsargiem par veiksmīgu darbu pret kūlas dedzinātājiem varētu piešķirt papildu brīvdienas.
