Kurš gan nav dzirdējis par tādu, kādreiz izplatītu spēli, nodarbi jauniešu vidū kā „suņa kaifs” vai „ septītās debesis”? Manuprāt, daļa no mums ir kādreiz mēģinājusi ar šīs bīstamās spēles palīdzību paķert kaifu, ieslīgstot transā, bet vai mēs zinām, cik bīstamas sekas var izraisīt šī „nevainīgā” spēle?
Nelieli izvilkumi no kāda foruma, kurā bērni ir izveidojuši savu kopienu un dalās savā „krutajā” pieredzē:
„Tas ir pats labākais, ko esmu redzējusi un jutusi savā dzīvē. No sākuma tu notupies un sāc elsot kā suns pēc skrējiena kādas 10 sekundes, tad strauji celies augšā, tad apkārtējie ar šalles vai kādas citas lupatas palīdzību piespiež uz kakla. Pēc kādām 8 sekundēm tu vai nu atrubies vai arī izjūti pa visu ķermeni patīkamas tirpas, tas ir tik kruti!! Bet, jad tu noģībsti un tūlīt pat atjēdzies, tas ir vēl krutāk!!”
„Galvenais ir žņaugt no visas sirds, citādāk efekts netiks panākts. Jūs kādreiz esat tā darījuši? Tas vienkārši ir super!!!”
„Vakar es šo spēli spēlēju kādas 20 reizes, galva visu laiku sitās pret sienu...ha ha ha!! Tas bija tik kruti!”
„ Bitītmatos! Mēs ar draugiem šo draņķi visu laiku taisam. Mans draugs kā zombijs nokrīt uz grīdas un sāk dauzīt galvu un kājas. Viņam bija sajūta, ka esot tā nogulējis pusgadu...patiesībā tās bija 4 sekundes.”
Jaunpienācēji ir nedaudz piesardzīgāki un jautā: bet vispār bailīgi, ja nu tomēr kautkas notiek ne tā, ja nu tomēr nožņaudz pavisam? Savukārt rūdīti kaifotāji tulīt pat metas mierināt:
„ Ha, ha....jaunuļi, vajag mācēt! Protams, ja apsien viņam ap kaklu šalli vai dvieli un neatlaid vaļā, tad jau gan var arī letāli beigties. Galvenais jau ir saprast, kad draugs jau ir atslēdzies un laist vaļā to šalli”
„Suņa kaifs, tas ir tik kruti, tas padara tevi par īstu veci, ķipo- tu esi ieskatījies nāvei acīs”
Pie tam par varoņiem tiek uzskatīti tie, kuri šo spēli ikdienā spēj izspēlēt vairākas reizes- piecas, desmit, divdesmit, tādus forumā slavē un pat sūta virtuālas dāvaniņas, viņi ir senseji, bet par jaunuļiem smejas.
NU NOMIRA? LOHI!
Viens no tādiem jaunuļiem bija 13 gadīgais Dāvids. Kopienā viņš iestājās nesen. Viņam ļoti gribējās pakaifot un kļūt par varoni. Pavilkās zēns ātri visā tajā. Par palīgu viņš ņēma savu klases biedru Daņilu.
„ Es uz šīs nodarbes uzsēdos kādu pusgadu atpakaļ un vēljoprojām to daru prakstiski katru dienu. Mans rekords ir 17 reizes pēc kārtas” forumā rakstīja Dāvids.
Viņu kopienā drīz vien parādījās tāda kā rekordu grāmata , un tad Dāvids nolēma paspīdēt, iekļaujot savu vārdu starp labākajiem. Īpaši slavināja tos, kuri šo bīstamo nodarbi veica vienatnē, nav divu domu- ir jābūt pašam labākajam no labākajiem. Tā nu abi draugi sāka trenēties vienatnē, bez otra palīdzības.......
Kādā novembra dienā dzīvoklī tika atrasts 13 gadīga Dāvida līķis.
Zēna vecāki nav spējuši tikt dzīvoklī- durvis neviens nevēra vaļā, uz telefona zvaniem nāvīgs klusums, tika nolemts durvis uzlauzt. Dzīvoklī tika atrasts zēna ķermenis, ap kaklu jostas cilpa, kuras gals bija piesiets pie sporta riņķiem, blakus atradās apgāzusies taburete. Ātrie bija bezspēcīgi.
Skolā domāja, ka zēns izdarījis pašnāvību. Daņila klusēja kā partizāns. Viņam, protams, drauga bija žēl, taču tagad viņam ir iespēja sasniegt rekordu, un Daņilas repertuāri atgriezās ar jaunu sparu. „Es tagad spēju piecpadsmit reizes pēc kārtas pats sevi piežmiegt un kaifot,” forumā lielījās Daņila, taču pie kuras reizes Daņilam apstājās elpošana, grūti pateikt, 31. Janvārī, Daņilas nedzīvo ķermeni atrada vecāki, blakus atradās savirpināts dvielis.
Dīvaini, bet šie traģiskie negadījumi nebiedē citus kaifotājus. Tajā pašā portālā pārējiem tika paziņots par Dāvida un Daņilas nāvi. Tikai dažiem šī ziņa lika apdomāties, vai maz vērts turpināt šo bīstamo spēli, savukārt pārējie metās mierināt iebiedētos:
„ Lohi viņi bija, tehniku nemācēja, nu i atstiepās, ar prātu domāt vajag!”
Manā stūlbajā prātiņā arī reiz ar draugiem bija iešāvusies doma pamēģināt.. Smieklīgi vai nē , bet es noripoju no kalna.. Un pati reāli neko neatceros. Un , vai tad tas mani apturēja ? Vēl kādas piecas reizes taisīju , līdz palika slikti, ka vai galva sprāga pušu.! Nekad nevienam neisaku to darīt!!!
Un tie muļķa zēni to nesapratīs , jo, ar katru reizi darot tādu stūlbību , viņu saprāts paliek aizvien mazāks un mazāks.. diemžēl. 
„Tas ir pats labākais, ko esmu redzējusi un jutusi savā dzīvē" ---- Es gan domāju, ka tas nav labākais
Un kā ar orgasmu?
Es domāju, labākais variants šī vietā ir pakaifot pie kāda bonga, efekts ilgāks un arī daudz labāks! 
Manā klasē agrāk arī spēlēja šo spēli pēc klases vakariem. Līdz beidzot skolotāja to redzēja un nolasīja šausmīgu lekciju, ka mēs varam nomirt- kopš ta laika vairs neviens no vecās klases ta nedara.
Bļoc viņiem galvas apsaldētas vai ? Cik stūlbam ir jābūt lai tādu shitu taisītu. Pēc loģikas vaidzētu saukt pie atbildības skolotājus, jo kā viņi varēja pieļaut ka skolēni tādu shitu dara. Bļoc vinjus reāli gribas ar lomiku padauzīt!
Mēs ar draugiem vienreiz pamēģinājām, nekas tur tāds nebija, bet beigu beigās viens čalis ar pauri atsitās pret zemi, un tad viņš sāka nežēlīgi bļaut ka sāp viņam. Vēlāk mēs uzzinājām ka viņš vispār neko neatcerējās no tās dienas.
Es silti iesaku labāk tā nedarīt, jo tas var beigties ļoti slikti
man teica ,ka saelopjoties gaisu un aizturot elpu ,tad strauji ceļoties var atslēgties. Neticēju.Jāpamēģina.Vnk strauji pieceelos un pēc pusmin. biju kā terminators - ar puspārsistu seju un bez zoba - piezemējums uz bruģa :D Pozitīvākais ,ka nakamajā dienā eksāmeni un pēc ned. izlaidums . Bildēs biju skaists! :D
nevajag obligati neko znaugt, pec straujas piecelsanas ir jaievelk "pedeja" un itka japus uz pirkstu ko turi sev deguna prieksa, protams gaisu neizlaizot - efekts tas pats!!! labaks jo nav sevi jaznaudz, bet vienigi kad kriti bezsamanja, ja neviens tevi neker....tad gan var viskautkas atgadities....kada 8. klase ari sito dariju uz rekordu, bija labs rezultats....bet nu ja godigi...neka kruta tur tagad vispar neredzu!
es ar savaa laikaa esmu speeleejusi. saakumaa nemaaceeju, tad samaaciijos, kjeeru kaifu, veelaak gan palika bail un jau saaku it kaa gjiibt, kad sajutu, ka tuuliinj toch gjiibshu.. tb izlikos, ka gjiibstu, bija bail nomirt.. nu jaa. ja tagad man piedavaatu, es noteikti atteiktos.
iisteniibaa man tas patika, bija taadas eliigi labas sajuutas. vienam manam draugam bija apmeeram taapat kaa staastaa - vinjs nogjiiba un kratiijaas. vienu reizi mees pat paarbijaamies. sameeraa ilgi vinjs kratiijaas, kratoties atsitaas pret skapi, nokrita zemee un taa. nevareejaam piedabuut vinju atpakalj. tiesa,beidzaas viss laimiigi,un vinjs neko ne atceras,ne juta, nekas nav saapeejis.
he.
nu a kas? citi alu pļumpē un tad nosprāgst ar alus vēderu un krūtīm kā sievietei. tas pats vien ir 
aizkustinošus stāstus visi mākam izdomāt.. bet kas tad īsti tas ir pa saitu, kur tusējas visi tie tur??
kāds tur suņa kaifs vienkārši iemidzināšanās un tā ir pilnīga huiņa labāk lietot narkotikas
Vienreiz lkm esmu šito izmēģinājusi. Pārējās reizes skatijos, jo tomēr bija bail. Laigan nevienam to neteicu. Tagad tā domāju - arprāc vai tiešām biju tik lohaina.? :D
PIrms gada kikboksa mačā viens ielika ar kāju mawashi pa galvu. Izrubījos, ooo jee sajūtas vnk zajebis, atslegties + lauzts ausij skriemelis. Iesaku!!! Nenožēlosit 
