Tātad pirms dodamies sauļoties pludmalē, būsim informēti. 
Saules gaismas ietekme uz organismu veidojas no triju pamata starojumu īpatnībām, kurus dāvina mums Saule.
Saule: ietekme uz organismu un lietošanas noteikumi3
43
7
Saskatāms starojums – tās ir septiņas varavīksnes krāsas, tas spēj iekļūt caur ādu līdz 1 cm dziļumā. Pamatā saskatāms saules starojuma spektrs ietekmē organismu caur acs tīkleni un tālāk nervu sistēmu. Šai ietekmei ir jāpievērš uzmanība, veidojot mājas un darba interjeru. Dzeltena, zaļa un oranža krāsa labvēlīgi ietekmē cilvēka garastāvokli. Zila un violeta krāsa – negatīvi. Sarkana un oranža krāsa – uzbudina cilvēka smadzeņu darbību, zaļa un dzeltena – nomierina, bet zila – bremzē nervu-psihisko darbību.
Ultravioletais starojums saules gaismas komponentu vidū rada vislielāko ietekmei uz organismu. Ultravioletajiem stariem ir vismazākais viļņu garums, tāpēc tiem ir lielākā enerģija. Tie iekļūst audos tikai uz 1 mm, bet tai pašā laikā spēcīgi iedarbojas (pozitīvi un negatīvi – viss ir atkarīgs no dozējuma) gan uz virsmas audiem, gan arī uz iekšējiem orgāniem. Ultravioleta iedarbībā notiek olbaltuma molekulu sadrupšana – fotolīze, kuras laikā veidojas ļoti liels daudzums bioloģiski aktīvo vielu (histamīns, serotonīns utt.), kuras kopā ar asinīm tiek iznēsātas pa visu organismu, radot sarežģītu iedarbību uz cilvēka orgāniem un sistēmām.
Ultravioletie stari ietekmē arī DNS – iedzimtības nesēju. Mērena starojuma gadījumā tam pateicoties tiek panākts labs atveseļojošs efekts, jo tiek iznīcināti daudzi slimību mikroorganismi. Turpretī, ja starojums ir pārāk liels, var rasties ādas šūnu vēža mutācijas. Ultravioletā starojuma iedarbībā ādā veidojas D vitamīns.
Saules stariem piemīt spēja sasildīt cilvēka organisma ārējos audus – tas notiek infrasarkanā starojuma iedarbībā. Infrasarkanie stari iekļūst 2-3 cm dziļi audos un ļoti aktīvi iedarbojas uz asinsvadiem, kuri paplašinās un pastiprina asinsriti ādā un zemādas-tauku šūnaudos. Pateicoties tam, aktivizējas redoksprocesi šajos audos. Lūk, tādi sarežģīti procesi notiek organismā (pirmām kārtām ādā), kad mēs vienkārši gozējamies pludmalē saules staros.
Jāatceras par to, ka dažādas ādas zonas ļoti dažādi reaģē uz saules gaismu. Piemēram, plaukstu un pēdu ādas jūtīgums ir 4 reizēs zemāks par vēdera un krustu zonas ādas jūtīgumu. Bērni līdz 5-7 gadiem ir ļoti jūtīgi pret ultravioleto starojumu.
Mērena sauļošanās aktivizē imūnsistēmas darbu, uzlabo taukmaiņu organismā. Ultravioleto staru iedarbībā palielinās ādas elpošana, aktīvāk strādā virsnieru miza, pastiprinās miokarda (sirds muskuļa) apgāde ar skābekli, paaugstinās tā saīsināšanās spēja. Tāpēc regulāro atrašanos saules staros rekomendē, ja ir: • iekšējo orgānu slimības (bronhītiņ, pneimonija, astma, ateroskleroze, čūlas slimība); • balsta un kustību aparāta slimības (artrītiņ, miozīti); • nervu sistēmas slimības (neiralģija, distonija, mugurkaula smadzeņu traumas); • ādas slimības (ekzēmas, psoriāze).
Viena no izejām lai saulē \"neapdektu\" – izmantot saules aizsardzības krēmus. Saules aizsardzības krēmiem var būt ķīmiskais vai fiziskais filtrs no ultravioletā starojuma. Fiziskie filtri izpilda ekrāna funkciju, kurš atstaro ultravioleto starojumu. Šim nolūkam krēma sastāvā ievada cinka vai titāna oksīdu. Ķīmiskie filtri absorbē ultravioletos starus – ar to lieliski tiek galā benzola, fenola, hinolīna un citi atvasinājumi.
Uz krēma tūbiņas ir jābūt norādītam šī preparāta aizsardzības indeksam. Parasti tas izskatās kā SPF 15 vai SPF 30. Cipars, kurš atrodas marķējumā, jāsareizina ar 15, un mēs iegūsim minūšu skaitu – tik ilgi krēms efektīvi aizsargās ādu no ultravioleta. Tiek rekomendēts uzklāt 2 miligramus krēma uz 1 kvadrātcentimetru ādas (aptuveni 4 ēdamkarotes krēma uz ķermeni). Diemžēl pēc peldēšanas krēms tiek pamatā noskalots, un tas atkal jāuzklāj. Ļoti labi, ja pirmo reizi saules aizsardzības krēms tiks uzklāts 30-60 min pirms došanās uz pludmali.
Tev patiks šie raksti
