Pūķa auglis6

Centrālajā un Dienvidamerikā šī krāšņā un pasaulē plaši izplatītā kaktusa augļus pazīst kā pitaya, pitahaya, Izraēlā kā pitaya, toties Vjetnamā tā arī dēvē - par pūķa augli (dragon fruit). Vēl atpazīstami nosaukumi ir zemeņu bumbieris (strawberry pear), mēness puķe (moonflower ) un nakts karaliene (Queen of the Night ).

Pitaija ir daudzgadīgs, ložņājošs Cactaceae ģints kaktuss ar trīsšķautņainiem dzinumiem, kuru garums var sniegties no dažiem centimetriem līdz pat sešiem metriem.

Pitaija kaktuss aug tropu, subtropu un sausās klimata joslās. Augs spēj izturēt diezgan ekstrēmas temperatūras svārstības no 40 grādiem līdz pat īslaicīgam salam. Lielie, baltie ziedi atveras pievakarēs, naktīs un izplata reibinošu aromātu.

Iegarenais, nedaudz ādainais auglis ir izskatīgs, apmēram 150 mm garš un var svērt no 150 – 700 g. Tā vaskoto mizu klāj lapu zvīņas, tapēc nosaukums pūķa auglis šķiet ļoti piemērots. Augļa mīkstums ir balts vai sārts, un tajā ir daudz sīku melnu ēdamu sēkliņu. Parasti sastopamas triju veidu pitijas:

Augļa mīkstums balts, sārta miza. ( Hylocereus Undatus )

Augļa mīkstums sarkans, sārta miza ( Hylocereus Polyrhhizus )

Augļa mīkstums balts, dzeltena miza ( Selenicereus Megalanthus )

Auglis ir sulīgs, tā garša viegli skāba un atgādina meloni. Dzeltenie augļi ir vissaldākie, tomēr visizteiksmīgā garša un arī visvērtīgākais sastāvs ir augļiem ar sarkano mīkstumu. Pitaijas auglī ir maz kaloriju, daudz šķiedrvielu, vitamīnu, minerālvielu un antioksidantu. Malaizijā šo augli iesaka lietot cukura diabēta slimniekiem, lai uzturētu optimālo glikozes līmeni asinīs. Lietots pirms ēšanas, pūķa auglis stimulē gremošanas sistēmu un spēj atvieglot hroniska gastrīta simptomus.