Iepriekšējā daļa http://www.spoki.lv/aktuali/Makes-me-think-23/372115
Pārējais profilā 
Makes me think 2411
430
3
Es uzzināju, ka mammai un tētim ir otrs darbs, kur viņi strādā naktī, lai varētu finansiāli atbalstīt manas un dvīņu māsas mācības otrajā kursā. Mans tētis teica: „Jūs abas iekļūsiet mūsu ģimenes vēsturē kā pirmās, kas saņems koledžas diplomus. Divi darbi nav nekas. Es strādātu trijos darbos, lai redzētu jūsu koledžas izlaidumu.”
Šorīt mans 10 gadus vecais leikēmijas pacients, kurš bija ielikts nedziedināmo pacientu iestādē apskatīja savu istabu, kura bija pilna ar izbāztiem dzīvniekiem, ziediem un baloniem teica: „Es ceru, ka tad kad nokļūšu debesīs Dievs iedos man visus šos balonus, ko es zaudēju kad vēl biju dzīvs.”
Šorīt astoņos no rīta pirmo reizi desmit gadu laikā es krūzītē iemetu naudu bezpajumtniekam, kuram man vienmēr ir jāiet garām. Es nebiju pārliecināta, kas lika man tā beidzot rīkoties. Bet piecos pēcpusdienā sastrēguma laikā, viņš nostūma manu mašīnu no ceļa un palīdzēja nomainīt cauro riepu.
Es apprecējos ar savu sapņu vīrieti. Koledžu es pabeidzu 18 gados un mēģināju kādu atrast. Neizdevās. Es pārcēlos uz citu pilsētu un atkal viņu meklēju. Neizdevās atrast. Tad pagājušajā rudenī es atgriezos mājās pateicības dienā. Mana drauga labākais draugs ar ko es kopā uzaugu, ieradās pie mums pusdienās. Viņš bija īstais. J
Mans vectēvs glabā vecu, atkailinātu savu un vecmāmiņas kopējo foto uz sava nakts skapīša no ballītes 1960 gadā. Mana vecmamma nomira no vēža 1999 gadā, kad man bija 7 gadi. Šovakar vectēvs mani pieķēra skatoties uz šo foto, no aizmugures mani apskāva un teica: „Atceries, ka tas, ka nekas nav mūžīgs nenozīmē to, ka tādēļ nebija vērts to izbaudīt.”
Es pajautāju savam sešgadīgajam dēlam par ko viņš grib būt kad pieaugs. Viņš teica: Mammu, viss ko es vēlos ir būt laimīgs.
Šodien es atgriezos agrāk no darba un atkal uz dīvāna atradu viņu piedzērušos. Es sapratu, ka mana mamma nekad neatgūsies no auto sadursmes, kas paņēma tēta dzīvību pusotru gadu atpakaļ.
Mans vīrs noskrēja Leikplesidas maratonu 3 stundās, 59 minūtēs un 8sekundēs. Tas bija viņa pirmais maratons kopš negadījuma pirms četriem gadiem, kad divi dažādi ārsti teica, ka viņš nekad vairs nespēs staigāt.
Kad es savam 9 gadīgajam dēlam vaicāju, kura ķermeņa daļa viņam sevī patīk vislabāk, viņš teica: „Manas acis. Jo ar tām es varu redzēt tevi.” Es iesmējos un atbildēju: „Labi, bet kura lieta manī tev patīk vislabāk?” viņš norādīja uz mazu dzimumzīmi uz mana kakla, kura man ļoti riebās un teica: „Es gribu lai man būtu tāda pati dzimumzīme. Šāda dzimumzīme kā tev, nav nevienam.”
Mans vecākais brālis izdarīja pašnāvību pastaigas laikā pie rehabilitācijas klīnikas kādu stundu pēc tam, kad viņš strīdējās ar mammas draugu par zilumu zem mammas acs un uzzināja, ka pagājušajā naktī viņš piedzēries iesita savai mammai.
Tev patiks šie raksti
gan prieka, gan bēdu
