Makes me think 21 (MMT)18

Es savu māsu atradu mirušu datorkrēslā. Viņa bija pārdozējusi pretsāpju līdzekļus. Mani vecāki domāja, ka tas bija nelaimes gadījums. Autopsiju varēs izdarīt tikai pēc nedēļas. Bet es zinu, ka tas nebija nelaimes gadījums. Viņas dators bija ieslēgts un Firefox bija atvērta ‘Submit your story’ izvēlne kādā lapā. Tur bija rakstīts: šodien es atvados... un kursors joprojām mirgoja. 

Ir pagājusi nedēļa kad mana draudzene Keita nodzina matus uz nullīti. Viņa man teica, ka tas ir kā dumpis pret mammu, kas pilnīgi ignorē viņu. „Mana mamma nepamana, ka es ļoti cenšos skolā. Viņu neuztrauc nekas ko es daru. Bet viņa ir apmāta ar savu izskatu. Viņa paliks traka manas rīcības dēļ”- Keita man teica. Diemžēl viņas mamma to pat nepamanīja.

Mans 62 gadus vecais tētis atkal satika savu dvīņu brāli. Viņi atrada viens otru, jo pagājušajā nedēļā mans tētis uzsāka intensīvu ģimenes koka izpēti par saviem bioloģiskajiem vecākiem. Viņi abi tika nodoti adopcijai atsevišķos laikos-vienu nodeva bioloģiskā māte un otru bioloģiskais tēvs. Vecāki, kas viņus adoptēja, zināja par otru dvīni.

Mans 69 gadīgais tēvs, kas visu savu mūžu bija kaislīgs sērfotājs ar skeitbordu atbrauca uz pusdienām, lai satiktos ar mani. 

Jauna sieviete ar savu bērnu klauvēja pie mūsu durvīm. Viņa kādu brīdi klusējot skatījās uz mani tad pasmaidīja un teica: Es tikko šeit ierados un uzmeklēju šo māju. Jūsu dēls iznesa mani no pasaules tirdzniecības centra 2001. gada 11. septembrī, un viņš devās atpakaļ, lai glābtu citus. Es katru dienu domāju par jums un jūsu ģimeni.

Mana vecmamma un vectēvs nosvinēja savu 75 kāzu jubileju. Viņi ir 93 un 95 gadus veci.

Pēc 29 gadu strādāšanas vienā skolā Kalifornijā direktoram vajadzēja laist manu 54 gadīgo tanti 4 mēnešu atvaļinājumā. Šopēcpusdien viņa uzsāka darbu Taco Bell, lai varētu nopelnīt kaut kādu naudu iztikai.

Es apstājos pie sarkanās luksofora gaismas ap sešiem no rīta, mans logs bija atvērts. Man nebija ieslēgts radio, bet es dziedāju ‘I Would Do Anything For Love’ ko izpilda Meat Loaf gandrīz tik skaļi cik vien spēju, es domāju, ka esmu viens līdz sieviete, kas sēdēja autobusa pieturā arī sāka dziedāt pilnā balsī. Es brīdi apstājos, bet viņa turpināja dziedāt un es atsāku dziedāt līdz luksofora gaisma atkal nomainījās uz zaļu krāsu.