Sveiki spociņi. Šodien izdomāju izveidot rakstu par savu tā teikt mīļoto hobiju. Es aktīvi spēlēju leļļu teātri tāpēc šeit nebūs tiikai no neta ņemtas atrafētas lietas. Patīkamu lasīšanu! 
Daudzi tiešām ,kā esmu pamanījusi daudzi cilvēciņi mūsdienās leļļu teātri uztver par tādu niekošanos ar lelli. Bez maz vai to,ka kāds pieaudzis cilvēks vel dzīvojas bērna prātā. Atvainojos, ja sagrauju jūsu domas TĀ nav. Leļļu teātris tā ir māksla .. It īpaši mūsu dienās tā piedzīvo īstu renesansi visā pasaulē un saista arvien dažādāku paaudžu skatītāju prātus un sirdis. Laigan tomēr daudzi cilvēki sevi tomēr nelaiž šim mākslas veidam klāt, bet ziniet spelējot teātri un uzmetot aci skatītājiem mazie ir ieurbušies izrādē jā. Bet ja jūs redzētu papuču un mammuču sejas! Tajā visā noskatās ar vel lielāku interesi kā viņu atvases. Dažus esmu pat pieķērusi ar vaļējām mutēm.. 
