Šodien no rīta bija interesanta saruna ar vienu cilvečiņu,virtualaja pasaulē viņš ir jautrs,runātīgs un visai interesants cilveks cilvekam jau drīz 20 paliks,bet viņam nau meitenes,tapēc nolēmu automātiski uzbliezt rakstu par so tēmu,viņš ir pārāk kautrīgs reālajā dzīvē,nezin ko teikt ko darīt,ka iepazīties un cik talu vispār var iet (:
Diezgan skumja tema tādiem kas netā ir ka dzīvē a dzīvē kā pirmo reizi cietumā!
Bailīgs kautrīgs cilvēks (:
P.S. - īsti nezinu pie kādas kategorijas šim ir jābūt :))
Kautrīgie un introvertie. Aelita Vītiņa
Vai introversija un kautrīgums ir viens un tas pats? Psihologs, kautrīguma fenomena pētnieks Džonatans Čīks (Jonathan Cheek) sacījis, ka tas atkarīgs no tā, kam šo jautājumu uzdod. Populāri ir domāt, ka tas ir viens un tas pats, taču arī psihologi reizēm nevar vienoties. Ir daudz empīrisku pieradījumu tam, ka komunikācija ar apkārtējiem un sociālie kontakti cilvēku „uztur pie dzīvības”, bet vientulība un sabiedrisko aktivitāšu trūkums sekmē garīgu spriedzi, slimību attīstību. Kautrīgie un introvertie, šķietami, paši meklē nošķirtību. Šoreiz par to, kā ir dzīvot klusu dzīvi šai skaļajā pasaulē. Kautrīgie un introvertie – ir kāda atšķirība?
Tas kādam var likties mulsinoši, tomēr intereses trūkums par socializēšanos un bailes no socializēšanās nav viens un tas pats. Psihologi un pētnieki L. A. Šmits (Louis A. Schmidt) un A. H. Bass (Arnold H. Buss) ir pārliecināti – vēlme (ne)biedroties, (ne)būt sabiedriskam ir saistīta ar motivāciju – vāju vai spēcīgu – būt kopā ar citiem, kamēr kautrīgums attiecas uz darbību jeb uzvedību citu cilvēku sabiedrībā.
Kad kautrība sāk traucēt
Mūsdienās bieži vien mēdz teikt, ka cilvēki kļūst arvien nekaunīgāki un pārdrošāki. Tomēr arvien ir cilvēki, kuriem piemīt tāda īpašība kā kautrība, turklāt tādā mērā, ka tā kļūst traucējoša, jo cilvēks baidās izteikt savas domas savā ģimenē vai darbā, grūti ir iepazīties, kā arī pierādīt sevi mutiskos pārbaudījumos, jūtas neērti dēļ sava izskata vai baidās kļūt smieklīgs. Turklāt bieži vien kautrība no malas izskatās kā iedomība, kad cilvēks nesmaida, nesarunājas ar citiem, ir sevī ierāvies.
Kautrīgi visbiežāk ir tie cilvēki, kuriem ir zems pašvērtējums, līdz ar to bailes un nedrošība gan pašam no savām domām, gan rīcības un galvenais – ko par to domās un teiks citi, gan tuvie, gan pilnīgi sveši cilvēki. Lai gan visbiežāk kautrīgos cilvēkus var atpazīt pēc tā, ka viņi parasti ir klusētāji un no malas vērotāji, ir daļa kautrīgo, kas savu īpašību maskē aiz pārāk lielas bravūras un asas izturēšanās. Protams, nedrošība var piemeklēt arī pašpārliecinātus cilvēkus, ja viņiem jāsaskaras ar kādām negaidītām vai jaunām situācijām, kurās viņi nezina, kā īsti rīkoties. Bet līdz ko ir apgūtas nepieciešamās prasmes, tā viss atkal nostājas savās vietās.
Lai savu kautrīgumu spētu pārvarēt, cilvēkam visvairāk jāstrādā pašam ar sevi, jo lai kā kāds no malas teiktu – ai, cik tu esi skaista, cik talantīga, cik labi tev tas padodas, ja sieviete pati tam neticēs, tad šie vārdi sasildīs tikai uz mirkli. Sakārtot sevi un uzlabot savu pašvērtējumu cilvēks var gan pats strādājot ar sevi, lasot sev interesējošu literatūru, gan vēršoties pie speciālistiem, kas palīdzēs sakārtot cilvēka iekšējo pasauli un izjūtas.
Daži padomi kautrības pārvarēšanai:
*
Ir svarīgi strādāt gan ar savu pašvērtējumu, gan ar prasmju uzlabošanu, ja to neesamība spēcina kautrēšanos. Savu pašvērtējumu var uzlabot, noticot sev un kaut vai domās sev sakot – es sev ticu, es esmu drosmīgs, es spēju u.tml. Jo biežāk to atkārtosies, jo ātrāk ķermenis uz šiem vārdiem atsauksies. Ar labām domām cilvēks ietekmē savu garastāvokli. Un kā zināms, labā garastāvoklī mēs esam arī pārliecinātāki par sevi un drošāki.
*
Lai arī kautrīgajiem liekas, ka visi cilvēki vēro tieši viņus, arvien ir vērts atcerēties, pārsvarā katrs ir pārņemts ar sevi un savām domām, un bieži vien pat nepamana kaut ko, par ko kautrīgais pārdzīvo vēl ilgi un dikti, tāpēc labāk arī pašam ātri vien aizmirst kādas iedomātas neveiksmes un darboties tālāk. No domām par sevi labāk ir pievērsties domām par otru cilvēku – kā viņš jūtas, ko viņām pajautāt, kā palīdzēt. Tad aizmirsīsies arī savs satraukums un būs prieks un interese par otru cilvēku un viņa atbildes reakciju. Jo cilvēkiem patīk, ja par viņiem interesējas, apjautājas, izpalīdz, ja vien jautājumi nav vienkārša ziņkārība vai nekļūst uzmācīgi.
*
Kautrīgajiem viņu lielākais ienaidnieks bieži vien ir ieraušanās sevī, kas atgrūž arī apkārtējos. Pirmais un būtiskākais – lai vai kā, ir vērts iemācīties smaidīt. Smaidošs cilvēks šķiet daudz pieejamāks un draudzīgāks un arī, ja gadās neveikla situācija, smaids spēj novērst uzmanību. Smaids iedrošina arī otru cilvēku tuvoties un uzsākt sarunu.
*
Lai jaunās situācijās neapjuktu un spētu rīkoties pietiekami drosmīgi, ir vērts iepriekš apdomāt, kāda situācija varētu būt, kā rīkoties dažādos iespējamos gadījumos. Ja tas ir saviesīgs pasākums, kā uzsākt sarunu, ko pajautāt. Ja eksāmens, tad sagatavot dažādus atbilžu variantus, u.tml.
*
Satraucošās situācijās ir vērts apgūt arī elpošanas vingrinājumus, jo mierīgāks cilvēks arī jutīsies pārliecinātāks par sevi nekā tāds, kurš sāks sarkt, raustīt valodu u.tml.
*
Lai spētu pārvarēt savu kautrīgumu un bailes, vislabākais ceļš ir rīkošanās – ja ir bail uzstāties lielas auditorijas priekšā, vispirms var mājās izmēģināt runu pie spoguļa, tad tuvam cilvēkam, tad draugiem. Tas gan palīdzēs par svarīgo tematu izteikties precīzi, gan radīs drošības sajūtu, jo jau vairākkārtīgi par to būs runāts. Tāpat arī draugi var uzdot āķīgus jautājumus, jo tad uz tiem jau būs iepriekš sagatavotas atbildes. Tajā pašā laikā nevajag pārāk daudz iedomāties, kā būtu, ja būtu, bet tieši rīkoties, jo domas paralizē un nobaida, bet rīcība atbrīvo un iedrošina.
*
Tāpat kā bērniem, arī pieaugušajiem ļoti labi noder atalgojuma sistēma, par kādu labi paveiktu darbu vai spēju sev pārkāpt pāri un rīkoties drosmīgi.
Iveta Rozentāle
Iespējams nesagaidījat velamo no raksta ... Bet priekša kam lasīt garus tekstus un mēģinat viņus izprast,ja vieglāk ir iziet ielās un būt kā visiem pirmās 4x nesanaks ,bet 5 jau iespējams meitene kautrēsies no Tevis nevis Tu no viņas :)
Ak šausmas, cilvēki sūdzas, ka slinkums lasīt, nav jau nemaz tik daudz teksta, pie tam labi uzrakstīts, nebrīnos, ka pedagogi šausminās, ka mūsu paaudzes bērni neprot lasīt un rakstīt pienācīgi beidzot skolu.
Piekrītu tiem, kas saka, ka lasi cik lasīdams, ja esi kautrīgs, tas diži neko nemainīs, jāņem rokā citi ieroči. Dažkārt tā ir nepieciešamība (piemēram darbs), dažkārt tā ir iedvesma. Esmu ievērojis, ka ļoti liels motivātros ir mīlestība vai ļoti tuva cilvēka palīdzība un iedrošinājums. Tomēr viens nu ir skaidrs, lai pārkāptu kautrības slieknsim ir daudz jādara lietas labā, ar vienkāršu čiks nekas nentiks.
Sveši un maz pazīstamie cilvēki uzskatīs mani par kautrīgu, draugi nekad nenoticētu tam...
Esmu no tām, kas pielaiko maskas un meklē atslēgas pie cilvēkiem... es vēlētos, lai būtu cilvēki ar kuriem es varētu būt es pati, jo draugu loks ar gadiem palicis vien šaurāks... Bet es to vienkārši uzskatu par lāstu - arā viena, iekšā cita... karš pret sevi, viens mūžīgs dualisms...
Esmu intraverta, bet sabiedriska, un neesmu īpaši kautrīga, nav problēmu iepazīties ar dažādiem cilvēkiem.
ja no kaut kā, vai kādā sakautrējos tā arī pasaku.
Ļoti patīk atrasties sabiedrībā, būt aktīvai. No saviem ekstravertajiem draugiem atšķiros ar to, ka runāju daudz mazāk, man labāk patīk klausīties, vērot..
kautrīgs , tas vēl šuds, ja būsi izskatīgs , meitenes pašas nāks , bet ko darīt, ja esi kautrīgs + pretīgs pēc izskata + ar visādām veselības problēmām? ha tad ir jāatrod kautkas cits meiteņu vietā , kautkāds hobijs vai kas :)
Esmu introverts. Nedēļām sēžu mājās, neviens mani netraucē, un man nevienu arī nevajag (ja nu vien pačamdīties ar kādu puisieti, tā nekad nav par daudz). Bet kautrīga gan neesmu, ja ko vajag, tad eju un daru. Tāpēc šie divi termini, manuprāt, nozīmē divas dažādas īpašības.