Kā radās?1

Reiz, sen senos laikos, kada zemes nosturī kopā sapulcējās visas cilvēka jūtas un īpašības.
Kad GARLAICĪBA bija jau trešo reizi nožāvājusies, NEPRATĪBA ierosināja:
- Bet varbut uzspēlējam paslēpes?
INTRIGA pacēla vienu uzaci:
- Paslēpes? Bet kas tā ir par spēli?
NEPRATS paskaidroja, ka viens no viniem, piemeram, vinš pats bus speles vaditajs. Vinš tad aizvers acis un skaitis lidz miljonam, bet parejiem šaja laika ir janoslepjas. Tas, kuru atradis pedejo, bus nakamas speles vaditajs.
ENTUZIASMS uzreiz pakera aiz rokas EIFORIJU un sajusminati uzdejoja ar vinu. PRIEKS ta lekaja, ka pat parliecinaja ŠAUBAS. Vienigi APATIJAI gan nekas un nekad nelikas pietiekami interesants, un vina atteicas piedalities spele. PATIESIBA nolema labak neslepties, jo vinu tik un ta galu gala atrod. LEPNUMS pazinoja, ka ši ir pilnigi mulkiga spele un ka vinu vispar nekas cits ka tikai vinš pats neuztrauc. GLEVULIBA ne ipaši gribeja risket.
- Viens, divi, tris....., - saka skaitit NEPRATS. Pirmais noslepas SLINKUMS, vinš vienkarši apgulas aiz tuvaka akmens. TICIBA pacelas makonos, bet SKAUDIBA noslepas TRIUMFA ena, kurš paša spekiem uzrapas paša augstakaja koka galotne. CELUMS loti ilgi nevareja noslepties, katru vietu atdodams kadam citam, jo vienmer uzskatija, ka katra no tam ir vairak piemerota kadam no vina draugiem.
Kristaldzidrais strauts - SKAISTUMAM.
Koka dobums - BAILEM.
Taurina sparns ka patverums SALDKAISLEI.
Veja pusma - tieši piemerota BRIVIBAI, un ta vina ari nomaskejas par vienu saules starinu.
EGOISMS atrada tikai sev vienam siltu un ertu vietinu.
MELI paslepas okeana dzelme (lai gan patiesiba varaviksne).
Bet KAISLE un VELME nolida dzili vulkana krateri.
AIZMARŠIBA - pat neatceros, kur noslepas, bet tas ari nav tik svarigi.
Kad NEPRATS jau aizskaitija lidz 999 999, MILESTIBA vel joprojam mekleja, kur paslepties, bet visas vietas jau bija aiznemtas.
Un te pekšni vina pamanija burvigu roza ziedu krumu un nolema paslepties taja.
- Miljons, - noskaitija NEPRATS un devas meklet parejos.
Pirmo vinš, protams, atrada SLINKUMU. Pec tam izdzirdeja, ka TICIBA stridas ar Dievu, bet par KAISLI un VELMI uzzinaja tapec, ka vulkans nodevigi vibreja. NEPRATS pamanija SKAUDIBU un saprata, kur slepjas TRIUMFS. EGOISMU pat nevajadzeja meklet, jo vieta, kuru vinš bija izvelejies, izradijas bišu strops, un bites, logiski, izdzina nelugto viesi. Dodoties talakos meklejumos, neprats pienaca pie strauta, nolema veldzet slapes un pamanija SKAISTUMU. Bet ŠAUBAS sedeja pie žoga un nevareja izlemt, kura puse vinam noslepties.
Un ta visi tika atrasti: TALANTS - svaiga un kupli zalojoša zale, SKUMJAS - tumša ala, MELI - varaviksne.
Tikai MILESTIBU nevareja atrast. NEPRATS to mekleja aiz katra koka, katra strautina, katra kalna gala, un tikai visbeidzot nolema paskatities roza ziedu kruma. Bet, lidz ko NEPRATS paškira mala zarus, ta izdzirdeja kliedzienu, jo asie rožu dzeloni savainoja MILESTIBAI acis.
NEPRATS apjuka, nesaprata, ko darit, saka raudat, ludzas piedošanu un, savas vainas izpirkšanai, apsolija, ka vienmer bus vinas pavadonis.
Un, luk, no ta briža, kad pirmo reizi pasaule tika speletas paslepes MILESTIBA kluva akla un NEPRATS vienmer ved vinu pie rokas...