Dzemdē nedzimuša dvīņa bērnus61

Tas viss draudēja izvērsties tajā, ka Lidijai atņems bērnus, tādēļ viņa ļoti satraucās un steidzās meklet visus dokumentus, kas pierāda, ka viņa dzemdēja pati savus bērnus. Tiesā tika pieacināts pat ārsts, kas pieņēma Lidijas dzemdības. Tomēr nekas nedeva panākumus, tā kā DNS tests tiek uzskatīts par zelta standartu tievedībā, kas nekad nemelo. Kā pēcāk izrādīsies, tad arī šis tests var samelot.

Lai izslēgtu jebkādu kļūdu veicot DNS testus, tika nozīmēti jauni testi no divām dažādām laboratorijām, taču rezultāti joprojām uzrādīja vienu - Lidija nebija savu dzemdēto bērnu māte. Viņa zināja, ka ir tuvu tam, lai zaudētu bērnus un vēl saņemtu sodu par krāpniecību. Tādēļ tiesa ieteica viņai noalgot advokātu. Ko ar Lidija arī izdarīja.

Alans Tindells uzņēmās viņas lietu un pēc kārtīgas sarunas ar Lidiju noticēja viņai. Satraukumā par to, ka sociālie darbinieki bērnus jebkurā mirklī viņai var atņemt, Lidija tos paslēpa pie omes. Tikmēr Alans uzsāka izmeklēšanu. Viņš atklāja, ka valstī ir vēl kāds tiesas process, kur ir līdzīga situācija - DNS tests uzrāda, ka kādas mātes dēls nav viņas. Atšķirība bija vien tajā, ka šoreiz ārsti bija atkoduši šo anomāliju.

Bostonā, kādai sievietei vārdā Kārena Kīgena, bija nepieciešama nieru transplantācija, tādēļ tika pārbaudīts viņas dēls uz saderību, bet atklājās, ka saderības ar māti tam nav pat ģenētiskā līmenī. Tika pārbaudīti visi iespējamie varianti - kļūdījušies laboranti, samainīti rezultāti, iespējams Kārena ir vien surogātmāte un iznēsājusi svešus bērnus, tomēr nekas no tā neapstiprinājās. Galu galā dakteriem radās aizdomas par retu ģenētisku anomāliju un viņi ņēma paraugus no visiem Kārenas orgāniem, lai atrastu DNS atbilstību dēla DNS. Atklājās, ka viņas vairogdziedzera DNS tiešām atbilst dēla DNS, un Kārena tika atzīta par himēru - viņā mita divu dažādu cilvēku gēnu komplekti.

Lidijas advokāts par to uzzināja un tika veikti DNS testi no dažādiem viņas orgāniem. Atklājās, ka Lidijas olnīcas satur citu ģenētisko materiālu nekā parējais organisms. Salīdzinot to ar bērnu DNS, atklājās atbilstība. Tiesa atzina, ka tie viņas bērni un Lidija atguva ne vien bērnus, bet ieguva arī vispasaules uzmanību. Par viņu tika uzņemta dokumentālā filma - The Twin Inside Me ("I Am My Own Twin").

Himērisms rodas agrā embrioģenēzes stadijā. Tiek apaugļotas divas dažādas olšūnas un nezināmu iemeslu dēļ tās mēdz saplūst izveidojot vienu organismu ar diviem dažādiem DNS komplektiem. Būtībā vienā cilvēkā mīt otrs - viņa dvīnis. Tomēr šis dvīnis eksistē vien mikroskopiskā šūnu līmenī. Kādos orgānos izplatīsies dvīnis, tā ir tīra nejaušība. Šoreiz šāda nejaušība gandrīz maksāja Lidijai un Kāreina bērnus.

Oficiāli pasaulē ir zināmi vien 40 himērisma gadījumi, taču ņemot vērā, ka šādus DNS testus veic samērā reti, tad pavisam noteikti ir skaidrs, ka himēru pasaulē ir daudz vairāk. Iespējams viens tāds esi pat tu. Viens no nežēlīgākajiem slepkavām pasaulē - Čikatilo - arī tiek uzskatīts par himēru, jo viņa asins paraugi nesaskanēja ar spermas paraugiem. Himērā var mist arī divu dažādu dzimumu cilvēki. Piemēram, Vācijā tika aprakstīts gadījums, kad 99% kādas sievietes šūnu bija sieviešu dzimuma (saturēja XX hromosomas), bet 1% bija vīriešu (XY). Izrādījās, ka viņas brālis mira dzemdību laikā, taču brāļa šūnas kaut kādā veidā izdzīvoja māsas ķermenī.

Termins himēra ir paņemts no sengrieķu mitoloģijas, kur tas bija radījums ar kazas ķermeni, lauvas galvu un čūskas asti. Zinātnē šo terminu ieviesa 20.gs. sākumā aprakstot sakrustotus augus. Eksperimenti divu dažādu genomu savienošanā tiek veikti nepārtraukti. 1984. gadā tika izveidots radījums no četriem dažādiem vecākiem - daļa no dzīvnieka šūnām bija aitas, bet pārējās kazas šūnas - kā tas labi redzams attēlā, tad kazai uz ķermeņa ir laukumi, kur aug aitas vilna.