Coca-Cola ([ko.ka.ko.la]) ir bezalkoholisks, gāzēts dzēriens, kurš tiek pārdots veikalos, restorānos un tirdzniecības automātos. Kokakola ir vispopulārākais atspirdzinošais dzēriens pasaulē, un katru dienu to lieto simtiem miljoniem cilvēku visā pasaulē. Pazīstamā pudeles forma un dzēriena logo ir kļuvuši par vislabāk atpazītajiem tirdzniecības simboliem pasaulē. Kokakolu var nopirkt 135 valstīs, tostarp vistrūcīgākajos reģionos, kur to uzskata par progresa un labklājības simbolu. Ik dienu pasaulē tiek izdzerti aptuveni 240 miljonus pudeļu. The Coca-Cola Company zīmols, kurš 2006. gada bija pats dārgākais zīmols pasaulē,[1] ir viens no populārākajiem un atpazīstamākajiem pasaulē, turklāt kompānija apgalvo, ka dzēriens tiek pārdots vairāk kā 200 pasaules valstīs. Dzēriens tiek ražots Atlantā (Džordžijas štatā, ASV) bāzētā kompānija un pasaulē šis dzēriens ir pazīstams arī kā Coke vai Cola. Interesanti, ka Coca-Cola dzērienu pati kompānija neražo, tā ražo koncentrātu, kurš tālāk tiek pārdots licencētām kompānijām, kuras tālāk ražo šo dzērienu.
Coca - Cola8
32
0
Dzēriens "Coca-Cola" tika izgudrots Atlantā (Džordžijas štatā, ASV) 1886. gada 8. maijā. To izgudroja farmaceits Džons Stits Pembertons (John Stit Pemberton), amerikāņu konfederācijas armijas bijušais virsnieks. Nosaukumu jaunajam dzērienam izdomāja grāmatvedis Frenks Robinsons Pembertons, kurš pārvaldīja kaligrāfiju, un uzrakstīja vārdus Coca-Cola ar izskaistinātiem figūru burtiem, kas līdz šim arī ir saglabājies kā dzēriena logotips.
Kokakolas galvenās sastāvdaļas bija trīs kokas lapu daļas (no tām iegūst arī narkotisko vielu kokaīnu) un viena daļa tropiskā kolas rieksta. Dzēriens bija patentēts kā ārstniecisks līdzeklis "pret jebkādiem viegliem nervu sistēmas traucējumiem" un tika pārdots dzērienu automātā Atlantā, lielākajā Džeikoba aptiekā.
Pembertons apgalvoja, ka kokakola izdziedina no impotences un uz to var pāriet tie, kas ir pieraduši pie morfija (pie morfija bija pieradis arī pats Pembertons). Ir jāatzīmē, ka kokaīns šajā laikā vēl nebija aizliegta viela, un par tā kaitējums veselībai vēl nebija zinātniski izpētīts (piemēram, Artūra Konana Doila stāstā "Zīme četriem" Šerloks Holmss izdara sev neskaitāmas kokaīna injekcijas). Tādēļ kokaīnu varēja brīvi nopirkt, un to bieži izmantoja baudai un tonusam domātos dzērienos spirta vietā.
Sākumā dzērienu ikdienā vidēji pirka tikai 9 cilvēki. Pirmajā gadā ieņēmumi no pārdošanas bija tikai 50 ASV dolāri. Interesanti, ka kokakolas ražošanai tika iztērēti 70 dolāri, tātad pirmajā gadā dzēriens nesa zaudējumus. Tomēr pakāpeniski kokakolas popularitāte pieauga un tās pārdošanas rādītāji arī. 1888. gadā Pembertons pārdeva savas tiesības uz dzēriena ražošanu. Bet 1892. gadā biznesmenis Ass Griggs Kendler, kuram piederēja tiesības uz kokakolu, nodibināja kompāniju "The Coca-Cola Company", kura nodarbojas ar kokakolas ražošanu līdz pat mūsdienām. 1902. gadā ar 120 000 ASV dolāru apgrozījumu, kokakola kļuva par pašu atpazīstamāko dzērienu ASV. Angļu rakstnieka-fantasta Herberta Velsa romānā "Tono-Benge" satīrā tiek aprakstīta reklāmas radīšana un kokakolas izplatīšana.
Pēdējā laikā arvien biežāk tiek runāts par to, vai kokakolas lietošana ir droša veselībai un vai šis dzēriens ir pilnvērtīga uzturviela veselam cilvēka organismam. Pastāv vairāki dažādi viedokļi par šo jautājumu. Oficiāli nav noskaidrots, ka kokakola atstāj jebkādu specifisku negatīvu ietekmi uz organismu. Kopumā dzēriena ietekme uz veselību neatšķiras no līdzīgiem analoģiskiem produktiem. Spēcīgi gāzētus dzērienus nav ieteicams lietot cilvēkiem, kas cieš no kuņģa vai zarnu trakta saslimšanām (akūta un hroniska gastrīta gadījumā, tai skaitā arī ar paaugstinātu kuņģa sekrēciju, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimību, kā arī ar zarnu trakta traucējumiem, aizkuņģa dziedzera saslimšanām un citiem gremošanas sistēmas traucējumiem.
Eksistē apmēram tūkstoš neoficiālu produkta sastāva versiju, tomēr aptuvenais klasiskās kokakolas dzēriena sastāvs ir sekojošs: * cukurs (apt. 11%) * oglekļa dioksīds * krāsviela (brūnais cukurs, E150) * ortofosforskābe (170 ppm fosfora) * kofeīns (140 ppm) * aromatizators: vanilīns, kanēlis, neļķes eļļa, citrona eļļa.
Pastāv daudzi mīti un puspatiesības par kokakolas alternatīvas izmantošanas efektivitāti un iedarbību. Tiek uzskatīts, ka kokakola saēd uz vairākām diennaktīm tajā iemērktu zobu vai gaļas gabalu, tomēr atsevišķi neatkarīgi eksperimenti šo mītu neapstiprināja.
Kokakola labi noņem rūsu. Šo efektu nodrošina kokakolas sastāvā esošā ortofosforskābe. Tāpat zināms, ka kola noārda kaļķakmens nosēdumus tējkannā un klozetpodā.[5] Tomēr kokakolu nav ieteicams izmantot šādiem mērķiem, jo tam ir paredzēti speciāli līdzekļi, kas satur skābi. Piemēram, kaļķakmeni tējkannā var noņemt ar citronskābi vai etiķskābi. To nepieciešams ieliet tējkannā un uzlikt uz vājas uguns.
Tika uzskatīts, ka kokakolu lieto, lai izskalotu asins traipus. Viena no leģendām vēstīja, ka amerikāņu policisti tur dienesta mašīnās dažus kokakolas iepakojumus, lai aizskalotu asinis no asfalta ceļu satiksmes negadījuma vietās. Tomēr šis mīts nav apstiprinājies gluži vienkārši tādēļ, ka policija nenodarbojas ar asins aizskalošanu. Ar to parasti nodarbojas ugunsdzēsēji.
Ja pudelē ar mazkaloriju kokakolu (Diet Coke) iemet piparmētru Mentos konfekti, tā sāk putot un ar strūklu izšļācas no pudeles. Tas notiek tāpēc, ka Mentos porās aktīvi veidojas ogļskābās gāzes burbulīši. Šī parādība būtu novērojama, arī iemetot Mentos jebkurā citā gāzētā dzērienā, tomēr kokakolā esošais cukura aizvietotājs, konservants nātrija benzoāts un kofeīns kopā ar Mentos esošo gumiarabiku un želatīnu veicina putošanu. Šīs parādības cēloņi tikuši analizēti televīzijas kanāla Discovery raidījumā Mythbusters.
Tev patiks šie raksti
