Tuvojas Ziemassvētki. Tas ir laiks, kad mēs visi ilgojamies pēc brīnuma. Pat sirmā senatnē šo laiku ļaudis ir apjautuši kā īpaši svētu un simbolisku. Gatavošanās šiem svētkiem sākās ar mājas uzkopšanu un rotāšanu. Lai notiktu pozitīvas pārmaiņas, tad vispirms atbrīvojās no vecā, nevajadzīgā, traucējošā un liekā.
Ziemassvētki - zināmie un nezināmie3
116
0
Hronikas vēsta, ka pagāniskajā Eiropā ziemas sākums iezīmējās ar krāšņiem seno romiešu, ģermāņu un ķeltu festivāliem, ka ziemas saulgriežu svētki tika svinēti jau pirms četriem tūkstošiem gadu senajā Ēģiptē un Babilonijā. Romā šajā laikā tika svinētas saturnālijas. Šie svētki tika veltīti zemkopības un graudkopības dievam. 17.decembrī svinības sākās. Svinēja 5 - 7 dienas, bet vēlākajos laikos pat veselu mēnesi. Pat darījumi tika aizmirsti. Valdīja jautrība, norisa karnevāli, ļaudis apmainījās dāvanām.
Arī mūsu senči Ziemassvētkus svētīja lielā priekā un līksmībā. Īpaša simboliska nozīme bija bluķa velšanas uin sadedzināšanas rituālam. Līdz ar bluķi tika sadedzinātas aizejošā gada nedienas un grūtumi.
1636.gadā Kurzemes superintendabts P.Eihorns rakstīja: "Šais svētkos latvieši dienas un naktis pavada dziesmās un dejās". Istabas tika rotātas puzuriem, ko diegā pakāra pie istabas griestiem tā, lai tie vienmēr varētu brīvi kustēties.
Senie ēģiptieši ziemas saulgriežu laikā mēdza pielūgt nemirstīgo Saules dievu Ra. Savus mitekļus viņi izpušķoja ar niedrēm un palmu lapām, lai it kā veicinātu dzīvības uzvaru pār tumsas spēkiem. šo tradīciju bija pārņēmuši arī eiropieši. Ķelti un vikingi savus tempļus un mājokļus rotāja ar āmuļu zariem , kas simbolizēja mīlestību un mūžīgo dzīvību.
Mūsdienu tradīcija izgreznot mājokli ar Ziemassvētku egli nākusi no Vācijas. Seno ģermāņu tradīcijās mūžzaļie koki simbolizēja auglības maģisko spēku. Egle mājās simbolizē dzīvības koku, un arī tās smarža ir enerģētiska.
Tradīcija vēsta, ka paražu izgreznot eglīti ar svecītēm ieviesis Mārtiņš Luters 16.gadsimtā.
.Simboliska ir iešana budēļos. Pēc tradīcijas, maskotie cilvēki cits citam vēl laimi, auglību ģimenē, lopiem un laukiem. Tiek uzskatīts, ka neatpazīta maska nes īpašu veiksmi.
Senie latvieši ticēja- lai būtu bagātība, Ziemassvētkos jāēd deviņas reizes, tikai pirkstus nedrīkstot nolaizīt. Galds tika klāts bagātīgi, uz tā nedrīkstēja trūkt ne ēdienu , ne dzērienu. Parasti maltītei izvēlējās deviņus ēdienus. Piemēram, pupas, zirņi.cūkas šņukurs, putraimdesa, štovēti kāposti, medus, pīrāgi, maize, sāls. Lai nākamajā gadā būtu svētība, tad uz galda obligāti bija jāliek maize un sāls. Lai nākamo gadu dzīvotu pārticībā, galdu nedrīkstēja novākt līdz rītam.
Tev patiks šie raksti
