Dzīvoja reiz Sniegbaltīte,
kurai bija apetīte -
Ziemassvētkos klusi klusi
visus rūķus apēdusi!
Paskaties uz eglīti,
redzi bumbas deglīti?
nu ir beidzot klusi, klusi
tava dzīve pagājusi!
Šeku reku, kā pa gaisu,
Salavecis nāk ar maisu!
Maisā — šampis, zacenīte,
Līdzās — smuka Sniegbaltīte!
Velk ragaviņas vecītis,
Sēž iekšā maita zirgs,
Tas eglīti ir nograuzis
Un tagad, maita, ņirdz.
Vai tu zini, eglīte,
Cik tu tomēr neglita!
Neskūta, ar vienu kāju,
Skujām pieber visu māju.
Salatēti lūdz tūti,
Man bez tūtes dzīvot grūti.
Ja Tu tūti nedosi,
Tad par rīkli dabūsi.
Lai Salatēvs ar savu maisu
Tev nesabojā visu gaisu,
Tam galdā brendiju Tu liec
Un ātri, ātri projām triec.
Zeme klāta baltiem autiem
Salavecis plikiem pautiem
Iet pa mājām bērnus baidīt
Jaunām meičām pupus spaidīt!
Sniegbaltīte klusi, klusi
Visus rūķus apkniebuse
Visu šņabi izdzēruse
Tepat sētā atlūzuse.
No tālā krievu ciema,
Kur valda milzīgs bads,
Šurp atvilkusies ziema
Tai līdzi Jaunais Gads!
Priecīgus Ziemassvētkus
bet varētu daudz vairāk
