Latviešu tautasdziesmas par Ziemassvētkiem0

Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām;
Zirņi, pupas, rācenīši
Ziemassvētku kamanās.

Ziemassvētki, Ziemassvētki,
Ko jūs labu atnesāt?
Cūkas ausi, kūķu katlu,
Cūkas desu ritulīti.

Ziemassvētki atbrauca
Pa rudzu lauku,
Zālīti mīdami,
Asniņus celdami.

Vai lielie Ziemassvētki,
Pastaliņu plēsējiņi:
Pieci pāri jau noplēsu,
Vēl kurpītes iznesāju.

Nākat iekšā, Ziemassvētki,
Nu mēs jūs gaidīsim;
Nama māte durvis vēra,
Rokā gaiša uguntiņa.

Visu gadu naudu krāju,
Ziemassvētkus gaidīdama;
Nu atnāca Ziemassvētki,
Nu naudiņa jātērē.

Gausi nāca, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas Nāk pār kalnu kūpēdami.

Kas pie Rīgas dumpējās
Apaķš ledus Daugavā?
Ziemassvētki dumpējās,
Šurp nākdami, Kurzemē.

vecītis
Ai dārgie Ziemssvētki,
Ko jūs labu atnesiet?
Puišus treknus, zirgus liesus,
To jūs labu atnesiet.

Ai, bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam, veci, tekam, jauni,
Velkam svētkus kalniņā.

Ai, bagāti Ziemassvētki,
Pastaliņu pūdētāji:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.

Bagāti Ziemsvētki
No Rīgas nāca:
Trīs simti sulaiņi
Bruņoti līdz.

Bluķa māte bluķi vēla
Pašā bluķa vakarā.
Lai vēl bluķi trīsi reizi,
Nenāks mošķi caur sienmāli.

Čiganiņi mani bērni,
Kur šo nakti gulesim?
Cits priedē, cits eglē,
Cits celiņa maliņā.

Čižu, čižu, vižu, važu
Ziemassvētku vakarā!
Kas nečižu, kas nevižu,
Tam neauga gari lini.

Cūkas kājas skuldurītis
Budēlim kulītē,
Lai varētu smagi lekt,
Istabiņu dimdināt.

Dedziniet gaišu guni,
Laidiet Dievu istabā:
Dieviņš brauca par kalniņu
Sudrabotu mēteliti.

Dieva dēls aiz durvīm
Nosvīdušu kumeliņu.
Verat vaļā sētas vārtu,
Laižat Dievu istabā.

Dodat meitas cimdus, zeķes
Tam budēļu vacajam;
Kas nedos cimdus, zeķes,
Augs jēriem īsa vilna.

Eima bišu klausities
Ziemas svētku vakarā.
Ja bitītes daili dzieda,
Tad būs silta vasariņa.

Eima bišu klausīties
Ziemassvētku vakarā:
Ja bītītes daiļi dzied,
Tad būs silta vasariņa.

Eit’ projām, Ziemassvētki,
Ar visām karašām,
Es gaidīšu Lieldieniņas
Ar zaļo rudzzālīti.

Eita, bērni, čigānos
Ziemassvētku vakarā;
Dos pupiņas, dos zirnīšus,
Dos cūciņas smecerīti.

Gari nāca, gari nāca
Tie lielie Ziemassvētki.
Tekat, bērni, saņemat
Tos lielos Ziemassvētkus.

Gauši nāca, drīz aizgāja
Tie bagati ziemas svētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas-
Iet par kalnu dziedadami.

Gausi nāca, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Nāk pār kalnu kūpēdami.

Izcepu kukuli
Četriem stūriem,
Tas bija ķekatu
Mielastiņš.

Jaunas meitas kaķi svēra
Ziemas svētku vakarā;
Ja svērs kaķis puspodiņa,
Tad vezs meitas šoruden.

Kad atnāks Ziemassvētki,
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurītis.

Kad Dievs dotu, ka varētu
Ziemassvētkus sagaidīt,
Tad stāvētu ar tautieti
Pliku galvu baznīcē.

Kādu dziesmu dziedāsim
Ziemassvētku vakarā?
– Pīrāgam, nabagam,
Abi gali apdeguši.

Kam tie tādi melni zirgi
Pie manām rijdurvīm?
Ziemassvētku kumeliņi
Veda rudzus klētiņā.

Kas čigānam alu deva,
Lai aug mieži tīrumā;
Kas čigānam gaļu deva,
Lai aug balti sivēniņi.

Kas deva gaļiņu,
Tam auga cūciņas;
Kas deva siļķīti,
Tam auga kaķītis.

Kas man koču ir nedeva
Ziemassvētku vakarā,
Lai tam zirgs mežā skrēja
Ar visiemi lemešiem.

Kas tur kliedza, kas tur sauca
Aiz Daigavas siliņā?
Zaķīts ledus tauri pūta,
Ziemassvētkus vēstīdams.

Kas tur rībina
Uz istabiņu?
Ziemassvētki dancina
Savu kumeliņu.

Klusat jauni, klusat veci,
Dievs ienāca istabā;
Dievs ienāca istabā,
Vaicā nama saimenieku.
Tas bij nama saimenieks,
Kas sēd galda galiņa,
Kas sēd galda galiņā
Baltā linu krekliņā.

Klusat, jauni, klusat, veci,
Dievs ienāca istabā,
Dievs ienāca istabā,
Sēstas galda galiņā.

Klusiet, jauni, klusiet, veci,
Dievs ienāca istabā,
Labus ļaudis svētīdams,
Ļaunos bargi sodīdams.

Ko mēs, bērni, ēdīsim
Ziemassvētku vakarā:
Pīrāgam, nabagam,
Abi gali sadeguši.

Ko mēs, bērni, ēdīsim
Ziemassvētku vakarā?
Būs zirnīši, būs pupiņas,
Būs cūciņas šņukuriņš.

Ko tie ciema suņi rej,
Pie vārtiem sasēduši?
Tur sabrauca Ziemasssvētki
Rakstītām kamanām.

Kur bijāt, Ziemassvētki,
Kur naksniņu gulējāt?
Aiz kalniņa lejiņā
Tai mazā sētiņā.

Kur guļ ziemas svētki
Atnākdami?
-Miežu, rudzu klētī
Sudraba gultā.

Kur palika mūsu meitas
Ziemassvētku vakarā?
Ielīdušas klētiņā,
Lāpa savus caurus brunčus.

Labvakar, saimeniece,
Vai gaidīji budēlīšus?
Ja gaidīji budēlīšus
Atver durvis līdz galam.

Labvakari, nama māte,
Vai gaidīji budēlīšus?
Ja būs silta istabiņa,
Tad būs jautra valodiņa.

Ļaudis ēda, ļaudis dzēra,
Dieva aiz loga klausījās,
Dieva aiz loga klausījās,
Vai Dieviņu pieminēja.

Lauziet skalus, pūtiet guni,
Vediet Dievu istabā!
Dieviņš stāv pie vārtiemi
Nosvīdušu kumeliņu.

Lēni lēni Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņā:
Dieviņam lēni zirgi,
Lēni kaltas kamaniņas.

Man atnāca sievas māte
Ziemassvētku vakarā;
Gaiļam dūra pakaklē,
Sivēnam smecerē.

Man atnāca Ziemassvēkti,
Visi darbi nedarīti:
Ne krekliņi man mazgāti,
Ne palagi balināti.

Meitas kūtī jēru ķēra
Veca gada vakarā:
Ja noķēra aunelīti,
Tad dzers kāzas šoruden.

Metiet laipu pār pagalmu,
Laižat Dievu sētiņā;
Klusiet, veci, klusiet, jauni,
Dievs ienāca istabā.

Nāc, Dieviņi, šovakar
Uz manim ciemoties:
Sveces dega, ne skaliņi,
Nava dūmu istabā.

Nāc, māsiņ, ciemoties
Ziemassvētku vakarā:
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurīts.

Nāca veci, nāca jauni
Ziemassvētku vakarā;
Jaunie nāca padejot,
Vecie nāca desas ēst.

Nāca veci, nāca jauni
Ziemassvētku vakarā:
Jaunie nāca padejot,
Vecie nāca desas ēst.

Nākat iekšā, Ziemassvētki,
Nu mēs jūs gaidīsim;
Nama māte durvis vēra,
Rokā gaiša uguntiņa.

Nedomā, saimeniece,
Ka es nācu gaļas dēļ:
Es iznācu lustes dēļ
Savus bērnus izvadāt.