Kas zināms par Ziemassvētku kartiņām...3

Anglijas karaliene Viktorija 1840.gada 10.februārī apprecējās ar Saksijas princi Albertu. Tā kā viņai patika omulīgi ģimenes saieti, tad 1841.gadā tika sarīkoti krāšņi Ziemassvētki. Svētku egle tika rotāta ar stikla ziediem no Vācijas, konfektēm, augļiem un piparkūkām. Pēc gada britu karaļnams izsūtīja apsveikuma kartīti, uz kuras bija redzama karalienes ģimene. No šī brīža karalienes aizsāktā tradīcija guva plašu atsaucību, un ļaudis sāka sūtīt viens otram pašdarinātas Ziemassvētku kartītes.

1843.gadā iznāca pirmā drukātā Ziemassvētku kartīte. Britu karaliskās akadēmijas loceklis Džons Kalkots to bija veidojis pēc sava drauga  Henrija Kola lūguma. Kols pasūtīja Kalkotam 1000 kartīšu, taču kartīšu tirāžu nācās divkāršot.
 2001.gadā izsolē  par 25 000 mārciņu tika pārdota Henrija Kola parakstīta kartīte. Noskaidrots, ka pie kolekcionāriem glabājas vēl apmēram desmit  1843.gadā izgatavotās kartītes.

Nu Ziemassvētku apsveikuma kartīšu ražošana Anglijā vērtās plašumā. 19.gs. 50. gados jau sāka iespiest krāsainas kartītes ar populārajiem brīnumdarītāja , bērnu aizstāvja Svētā Nikolasa un sarkankrūtīša attēliem, sniegotām ainavām, pasaku motīviem, eņģeļiem un zvaniem. 1860.gadā sāka iespiest kartītes puķu groza formā, bet, atraisot maliņā esošo aukliņu, varēja izlasīt novēlējumus.

Laiks gāja, un Ziemassvētku kartītes kļuva dažādas pēc formas. Papīru aizstāja atlass, zīds, brokāts, mežģīnes, spalvas un izšuvumi. 80. gados klajā nāca kartītes ar kustīgām daļām, zem, kurām slēpās novēlējums.

Džonam Kalkotam bija sekotāji. Viens no tiem bija vācietis Luiss Prangs no Bostonas, kurš pirmais 1875. gadā sāka izplatīt Ziemassvētku kartītes Amerikā.

Pirmo oficiālo ASV Baltā nama Ziemassvētku kartīti parakstīja toreizējais prezidents Dvaits  Eizenhauers. Tradīcija turpinās. Ja 1961.gadā tika izsūtīti 2000 apsveikumi, tad jau 21.gs. sākumā - jau gandrīz 2 000 000.

19.gs. beigās uz kartītēm jau parādās arī Ziemassvēku egle.