Vārds "advente" tulkojumā no latīņu valodas nozīmē "atnākšana". Ar šo vārdu apzīmēja karavadoņa ienākšanu pilsētā. Tas vienmēr nozīmēja ienākšanu ar lielu spēku.
Neviens simbols Adventes laiku neattēlo labāk par Adventes vainagu. Sveces gaisma, kas apspīd katru jaunu nedēļu, Adventei turpinoties, vēsta par sagatavošanās laiku un Jēzus dzimšanas tuvošanos.
Kristīgajiem četras nedēļas ilgā advente ir gaidīšanas un tikšanās laiks. Taču advente ir arī jauna baznīcas liturģiskā gada sākums. Katrai adventes svētdienai ir sava pamattēma, kas ved tuvāk Ziemassvētku nakts noslēpumam. Šā klusā laika simboli ir adventes vainags un četras svecītes, kas tiek iedegtas katru svētdienu, arvien tuvāk nākot Ziemassvētkiem.
Četrām svecēm adventes vainagā ir sava nozīme: pirmā tiek saukta par pravieša sveci (cerība, kas ir Kristus), otrā ir Betlēmes svece (universālais aicinājums uz Pestīšanu), trešā - ganiņu svece (prieks) un ceturtā - eņģeļu svece (mīlestība).
Atšķirībā no astronomiskā gada, Baznīcas liturģiskais gads sākas ar adventes laiku ceturtajā svētdienā pirms Ziemsvētkiem un noslēdzas ar Mūžības svētdienu. Adventes laiks ir četru nedēļu ilgs Kristus gaidīšanas laiks pirms Kristus dzimšanas svētkiem - Ziemsvētkiem.
Adventes vainags, ko daudzi darinās vai iegādāsies, nav tikai skaista lieta, kas greznos mājas un priecēs bērnus. Vainagam ir ļoti dziļa reliģiska un simboliska nozīme. Tā ir himna dzīvības noslēpumam, himna Kristum. Kristus ir patiesā gaisma, kurš ir nācis, lai uzvarētu tumsu un nāvi.
Aplis, ko veido adventes vainags, kopš senseniem laikiem simbolizē mūžību un vienotību. Vainagam ir gredzena forma un nozīme: tā ir uzticības zīme Dievam un viņa apsolījumiem. Vēl vairāk, tam, tāpat kā Kristum, ir divi tituli: karaliskais un uzvarētāja tituls. Jau senajā Romā izmantoja lauru vainagus, kronējot uzvarētājus sporta spēlēs. Adventes vainags cilvēcei pasludina, ka bērns, ko visas tautas gaida, ir karalis, kurš uzveic tumsu ar savu gaismu. Priežu vai egļu zari, ko izmanto pinot vainagus, vienmēr ir zaļi, kas simbolizē cerību un mūžīgo dzīvību. Vainagam nevajadzētu būt no keramikas vai kādiem citiem materiāliem. Šie zaļie zari kristiešiem atsauc atmiņā Jēzus ieiešanu Jeruzalemē, kad viņu uzņēma kā pravieti un karali.
