Pēdējā svece...2

Pilsēta tik bieza un klusa

Visi bļāvēji vēl dusa

Tomēr viena gaisma vēl dega

No jumta redzēja to lāsteka

Vientuļa svece pār debesīm spīd

Tās gaisma pār tumšu seju krīt

Sāļa asara pār sejas vaigu slīd

Un turpina viņš galvu grozīt

Savu sirmo bārdu vēl glauda

Atceroties kā spēlējies pie strauta

Strauta, kas dzīvē aiztecējis

Bet šis puika dzīvi īsti neredzējis

Neatradis viņš sev dzīvē vietu

Domā par bērnības plūkto ziedu

Savai pēdējai domai nobriestam

Viņš redzēja sveci nodziestam