›

Kas otram bedri rok, pats iekrīt.15

27 7

Reiz senos laikos dzīvoja divi zemnieki, viens bagāts, otrs nabags. Bagātais zemnieks bija ļoti turīgs un vienmēr paēdis, bet nabadzīgais zemnieks nebija turīgs un vienmēr izsalcis. Kādu dienu, kad pienāca labības novākšana, nabaga zemniekam nebija ko novākt, tad viņš apskatījās pāri sētai, kur dzīvoja bagātais zemnieks, tur viņš ieraudzīja pilnu lauku ar labību. Tad pa durvīm iznāca bagātais zemnieks un uzreiz ķērās pie labības novākšanas. Labību zemnieks vāca trīs dienas. Kad labība bija novākta, kāds pie bagātā zemnieka durvīm klauvēja, tas bija nabadzīgais zemnieks, viņš sacīja: „Ej kaimiņ, vai vari aizdod nedaudz labības, man šogad nekāda raža nebija?” Bagātais zemnieks mazliet paklusēja un tad sacīja:” Es pie tā neesmu vainīgs, ka tev šogad nav ražas, tev jau katru gadu nav.” Zemnieks vairs neko neteica un aizgāja mājās. Nabaga zemnieks pie sevis murmināja:” Es vēl viņam atriebšos.” Pagāja gads. Bagātais zemnieks domāja:” Rīt būs jānovāc labība, šogad vairāk nekā parasti, bet tas nekas.” Bet nabadzīgais zemnieks domāja:” Laiks man viņam atriebties.” Tad nabaga zemnieks paņēma benzīna kanniņu un gāja dedzināt labību. Viņš piegāja pie labības lauka, aplaistīja ar benzīnu labību un aizdedzināja. Kad nodega jau puse no labības, bagātais zemnieks to ieraudzīja un skrēja glābt atlikušo. Par laimi, viņš atlikušo labību izglāba no sadegšanas, bet, tiklīdz bagātais zemnieks iegāja atpakaļ mājās, nabadzīgais zemnieks to atkal aizdedzināja, tā turpinājās vairākas stundas. Tad bagātais zemnieks izdomāja izrakt laukam apkārt dažas bedres, bet nabaga zemnieks nebija tik dumjš, viņš iegaumēja, kur bagātais bija izracis bedres, un atkal aizdedzināja labību. Kad bagātais zemnieks atkal redzēja, ka viņa labība deg, viņš aizmirsa par bedrēm un skrēja dzēst labību. Kā par nelaimi, bagātais zemnieks iekrita bedrē un salauza abas kājas. Bagātais sauca palīgā, bet neviens nenāca. Pēc kāda laika atnāca nabadzīgais zemnieks pie bedres, bet bagātais to redzēja un lika, lai viņš viņam palīdz izrāpties no bedres. Nabadzīgais drusku padomāja un teica:” Tu man labību nedevi, es tev nepalīdzēšu.” Tad nabaga zemnieks piebilda:” Starp citu , kas otram bedri rok, pat iekrīt.” Tie bija pēdējie vārdi, ko dzirdēja bagātais, pirms nabadzīgais zemnieks aizraka bedri. Kad viss bija beidzies, tad nabaga zemnieks piesavinājās bagātā zemnieka īpašumus un dzīvoja laimīgi līdz mūža galam.
P.S. šito uzrakstiiju 10. vai 11. klasē un bļe tikai 4/6 dabūju :D