Sniegs17

Sniegs veidojas, kad laiks ir ļoti auksts un gaisa temperatūra pazeminās tuvu vai zem 0° C. Bet pēc būtības sniegs ir atmosfēras nokrišņu forma, kas veidojās mikroskopiskiem ūdens pilieniem, zemā temperatūrā kristalizējoties un augot simetriskās, stairainu zvaigznīšu formās.
Kristālu veidošanās

Sniegpārsliņas kristāli sāk veidoties ap ļoti sīku putekļu daļiņām atmosfērā. Radušies kristāli, brīvi krītot caur mākoņiem pakāpeniski apsalstot ar tajos esošo mitrumu veido aešstūrainas sniegpārslas. Tas saistīts ar īpašo ūdens molekulu struktūru, tādejādi kristāli veido vainu 60 vai 120 grādu leņķi. Mainīgas temperatūras ietekmē snigpārslai pārvietojoties mākonī augšup, lejup, brīžam tā apkūst, brīžam no jauna apsalst, tādejādi veidojās daudzveidīgas formas. No tā veidojas jauktas pārslu kristālu formas. Tādejādi veidojās ārkārtīgi daudzveidīgas sniegpārslas un mēdz teikt, ka nav divu vienādu sniegpārslu.

Sniegpārslas

Balto krāsu rada ledus kristāliņos ieskautais gaiss. Pilns gaismu spektrs atstarojas no ledus kristālu un gaisa ieslēgumu robežām un tiek izkliedēts. Sneigpārsliņas struktūrā ir 95 % gaisa, tādejādi tās nelielais blīvums nodrošina salīdzinoši lēnu krišanu. Lielākā reģistrētā sniegpārsla fiksēta 38 cm lielā izmērā.(Neticami!) Parasti sniegpārslas ir ap 5 mm diametrā un sver 0,004 g.