Nebija ilgi jāgaida, kad beidzot skaties.lv pasteidzās pirms manis, kas mani ļoti priecē, uzrakstīt par vietu no kurienes es nāku jau kopš dzimšanas - proti, Glāzšķūnis
Nu lūk, vēl viens pierādījums, ka mana bērniba bija kolosāla, un svaiga gaisa pilna.
Bērnībā šis ūdenskritums, ziemā viņam aizsalstot, ļoti labi kalpoja, man, maniem čomakiem un čomenēm, kā "kamaniņu trase" pa kuru varēja traukties ar visparastākajām ragaviņām, nenākot mājās līdz vēlai tumsai, un, ja arī palika par tumšu, tad sējām pie ragavām lukturīšus, lai spētu kaut ko vēl nedaudz saredzēt, vismaz 10cm uz priekšu.
Kalni kuri ieskauj šo strautu, ļoti labi kalpoja, kā vietējo "Alpu kalnu" nobrauciens ar slēpēm, kas bija daudz vairāk, kā OK, jo nebija jāstāv garās rindās uz pacēlāju.
Vairāk par maniem bradājumiem šeit:
