reiz es gāju pāri ceļam uz toleti nejauši notricu skudru pakritu nokritu uz zemes salauzu garozu iekritu kodolā satiku vectēvu kurš slauc govi un viņš man teica:"jā" es ātri rāpos atpakaļ paceļam pačurāju, un izkritu ārā no zemes aizlidoju kosmosā tiku melnā cauruma singularitātē pakritu nokritu teseraktā kur laiks ir matērija ieraudzīju vectēvu kurš runā un slauc kazu skrēju atpakaļ uz mājām paēdu padzēru aizgāju gulēt nejauši pārsitu sienu ar pienu aizmigu kopā ar gurķi pamodos.
p.s. dzīve ir dzīve gurķis ir gurķis (es reizēm dejoju)? jautājums ? nē, es ēdu!
/gudrības pilnais/