Iepriekšējas daļas:
Ceļā uz Latvijas valsts izveidi
Latvijas iedzīvotājiem pirmo reizi bija radusies iespēja pašiem pārvaldīt savu zemi, taču jaunās valsts veidošana bija jāsāk gandrīz no nulles. Pirmā pasaules kara gados Latvija zemi bija postījis gan vācu, gan krievu karaspēks. Joprojām tās teritorijā saimniekoja vācu okupācijas iestādes, kas pret jauno valsti izturējās naidīgi. Valsts pārvalde tika uzticēta Pagaidu valdībai ar Kārli Ulmani priekšgalā. Tai vajadzēja veidot valsts iestādes, dibināt armiju, organizēt karā izpostīto tautasaimniecības atjaunošanu, piesaistīt finanšu līdzekļus.
Novembra beigās vācu okupācijas vara apņēmās nodot Latvijas pārvaldīšanu Pagaidu valdības iestādēm. Vācieši labprāt atteicās no rūpēm par pārtikas apgādi, jo bija liels pārtikas trūkums, īpaši Rīgā. Strādnieku situāciju pasliktināja arvien pieaugošais bezdarbs. Pagaidu valdība aizliedza pārtikas produktu izvešanu no Latvijas un centās apkarot spekulāciju. Palīdzība tika lūgta arī ārzemes, piemērm, noslēdz vienošanos par graudu piegādi no ASV.
Sarežģītas bija finanšu lietas, jo apgrozībā vienlaikus bija gan cara, gan Krievijas Valsts domes nauda, gan vācu ostmarka. Pašus pirmos naudas līdzekļus Pagaidu valdība ieguva no privātpersonām un Rīgas kredītiestādēm kā ziedojums vai aizdevums. Taču naudas trūka, tāpēc tika izsludināts "neatkarības aizņēmums" - sākumā brīvprātīgas iemaksas, bet vēlāk olbigāti maksājumi. Valdība centās gūt peļņu arī no muitas nodevām un nodokļa uz degvīnu, tabaku un tamlīdzīgam precēm. Taču kļuva skaords, ka bez ārvalstu kredītiem jaunā valsts iztikt nevarēs. Tikai 1919. gada 22. martā Latvijas pagaidu valdība izdeva rīkojumu finanšu ministram izlaist Latvijas pirmās naudas zīmes - Latvijas valsts kases zīmes, nosaucot tās par Latvijas rubļiem, un maiņas zīmes - Latvijas kapeikas.
1918. gada beigās darbu sāka Latvijas valsts pasts. Sākās tiesu sistēmas pārveide. Lai valstī nodrošinātu kārtību un drošību, organizēja policiju. Drīz pēc neatkarības pasludināšanas Pagaidu valdība sāka veidot karaspēku. Tā kā valsts aizsardzībai trūka līdzekļu, vajadzēja meklēt sabiedrotos. 7. decembrī Pagaidu valdības apsardzības (aizsardzības) ministrs Jānis Zalītis bija spiests parakstīt līgumu ar Vācijas valdības pilnvaroto Latvijā Augustu Vinnigu par kopēja karaspēka veidošanu. Vietējie vācbaltieši jau novembrī bija sākuši formēt landesvēra vienības. 8. decembrī tika izveidota Cēsu rota - pirmā latviešu karaspēka vienība, vēlāk Rīgā sāka formēt Instruktoru rezerves rotu, bet 20. decembrī no latviešu studentu korporācijām "Selonija", "Tālavija" un citām saformēja Atsevišķo (Studentu) rotu, kas pakļāvās tieši Apsardzības ministrijai. Pēc tam izveidoja Latgales virsnieku un apakšnieku rotu un trīs Rīgas aizsardzības rotas.
1918. gada nogalē liecinieki no austrumiem sāka uzbrukumu jaunajai Latvijas valstij, decembra beigās viņi tuvojās Rīgai. K. Ulmaņa Pagaidu valdība bija spiesta caur Jelgavu atkāpties uz Liepāju. Sarežģītajā situācija, kad Latvijas valsts neatkarība bija apdraudēta, Pagaidu valdība 1919. gada februārī izdeva svarīgu rīkojumu par bezzemnieku apgādāšanu ar zemi.