Visnoslēpumainākā kuģa katastrofa.22

Avārijas apstākļos bija daudz dīvainību. Kuģa kapteiņa vecākais palīgs Mitenkovs jau 17 reizes bija braucis caur šo tiltu, turklāt apmēram 15 minūtes pirms avārijas viņš bija pa radio, sazinoties ar krasta apsardzes dispečeriem,  precizējis caurbrauktuves gabarītus. Kuģim tuvojoties sestajam tilta posmam ( kuģu ceļš ir otrais un trešais) krasta apsardze centās brīdināt kuģa apkalpi pa radio un ar signālraķetēm, ka kuģis ir novirzījies no pareizā ceļa. Tomēr uz kuģa neviens neatsaucās un kuģis, nesamazinot ātrumu, devās uz priekšu, kaut gan parasti kuģi pirms tilta ātrumu samazina. Bez tam kuģis brauca cauri tilta apakšai  nevis pa posma vidu, bet tuvu tā kreisajai malai- tas ir redzams pēc fotogrāfijās redzamajiem tilta bojājumiem. 

Komandtiltiņu no upes dibena izvilka praktiski pilnīgi veselu, taču tur atrastie kapteiņa vecākā  palīga un stūres vīra ķermeņi  bija sakropļoti veidā, kas lika domāt, ka viņi ir noslepkavoti vēl pirms avārijas. No stūres vīra  Uvarova mātes vēstules kapteinim "Es lūk ko nevaru saprast, kāpēc kuģa tiltiņš bija vesels, bet Andrejs viss sakropļots? Kad man Uļjanovskā parādīja Andreju zārkā, viņš gulēja vesels,bet, kad es viņu pacēlu, man pirksti iekrita tukšumā, viņam bija ielauzta galva. Man lika ātri izkāpt no mašīnas un sāka zārku apsist ar skārdu. Un kad man parādīja fotogrāfijas, kur viņu izvilka no komandtiltiņa- ja jūs redzētu tās šausmas- visa seja sasista, sejā naža ievainojums, zobi izsisti"

Arī iedziļinoties avārijas apstākļos, rodas sajūta, ka avārijas brīdī kuģi vispār neviens nevadīja.   Izmeklēšana tika veikta visai pavirši, vainu uzveļot kapteinim. Kuģis "Aleksandrs Suvorovs" bija Volgas-Donas kuģniecības flagmanis, apkalpe sastāvēja no pieredzējušiem, disciplinētiem jūrniekiem, netika atklāti nekādi disciplīnas pārkāpumi, tā ka nav skaidrs, uz kāda pamata kapteini varēja vainot nolaidībā. Izmeklēšanas materiāli rada vairāk jautājumu, nekā atbilžu. No izmeklēšanas materiāliem:"Pēc komandtiltiņa izcelšanas noskaidrots, ka stūres vīrs Uvarovs sēdēja krēslā, piespiests pie stūres, un viņam bija par 10 centimetriem izstiepts kakls" Psihiatra uzmanības cienīgs izmeklētāja komentārs :" Lūk, kādas neparastas spējas izrāda cilvēka organisms stresa situācijā!"

Ko par to domā jūrnieki?-"Ir gan dīvaini, Uvarovs tā gribēja dzīvot, ka izstiepa kaklu par 10 centimetriem. Bet kāpēc viņš nepielēca no krēsla, naparāva 40 centimetru attālumā esošo mašīntelegrāfa rokturi (ierīce, ar kuru dod rīkojumus uz mašīntelpu par dzinēju darba režīma maiņu), nenoskrēja lejup pa iekšējo trapu? Stresā tas prasītu 2-3 sekundes!" Bez tam kapteiņa vecākais palīgs Mitenkovs nekad nepieļāva, ka kāds pie stūres sēdētu- viņš to uzskatīja par nepieļaujamu paviršību- un pēc matrožu liecībām, kuriem viņš bija īsi pirms katastrofas pavēlējis nolaist mastu un noņemt karogu pirms pabraukšanas zem tilta, Mitenkovs atradās uz komandtiltiņa..

Divas nedēlas pēc katastrofas nakts specreisā Rostovā pie Donas piezemējās lidmašina. Kravas mašīnā bez lieciniekiem iekrāva zārku un tā devās  uz Ziemeļu kapsētu. Steigā, bez tuvinieku klātbūtnes apglabāja Volgas- Donas kuģniecības labāko navigatoru Jevgeņiju Mitenkovu. Kopā ar viņu apbedīja pašas traģiskākās Krievijas upju flotes katastrofas noslēpumu....