Vēl daži prestižākā militārā apbalvojuma pasaulē saņēmēji, kas kaujas laukā paveikuši neticamas lietas. Apbalvojuma vēsture, apraksts un daži saņēmēji pirmajā rakstā
Viktorijas Krusts 210
205
2
Jozefs Kaeble bija kanādiešu kaprālis, rietumu forntē, 1. pasaules kara laikā, tieši kad Vācija bija noslēgusi mieru ar Krieviju un visus savus spēkus varēja koncentrēt rietumu frontē. 1918.g. 8. jūnijā vācu spēki uzbruka kanādiešu 22. bataljona pozīcijām, un pēc 50 minūšu ilgas artilērijas sprostugunis, neviens no Kaebles mazās ložmetējnieku nodaļas nebija palicis dzīvs, izņemot viņu pašu. Viņam uzbruka vienība ar ~50 vācu kareivjiem. Dusmās viņš izlēca no ierakumiem un iztukšoja vienu Lewis ložmetēja magazīnu pēc otras, viņam ir ievainojumi no granātas sprādziena un lauztas abas kājas. Daži dzīvi palikušie vācu zaldāti neticēja, ka viņiem pretī stājas cilvēks. Pats Kaeble, nāvīgi ievainots ar šrapneļiem un šķembām, nokrita ar muguru pret ierakumiem un, uzmindrinot savus biedrus, turpināja apšaudīt bēgošos vāciešus. Nākamajā naktī no ievainojumiem Kaeble nomirst, viņam bija 26 gadi.
Viljams Bārnslijs Alens bija kapteinis mediķu korpusā, 1. pasaules kara laikā. 1916. gada 3. septembrī, kad angļi izkrāva artilērijas lādiņus, sākās vācu artilērijas sprostuguns un viens lādiņš trāpija pa kastēm, radot milzīgu sprādzienu un ievainojot kareivjus. Pats Allens uzreiz metās tiem palīgā, aprūpējot cilvēkus spēcīgas artilērijas barāžas laikā (FlaK 88 salīdzinājumā ar pirmā pasaules kara lielgabaliem ir pirdiens sejā). Izgābis dzīvību 4 kareivjiem un 1 virsniekam, viņš tikai pēc tam devās pēc palīdzības sev - 4 dziļi šrapneļu ievainojumi. Par šādu rīcību Allens saņēma ne tikai Viktorijas Krustu, bet arī majora pakāpi. Viņa Vikotrijas Krusts ir apskatāms Britu Armijas mediķu muzejā.
1. pasaules karā, inžinieris Adams Arčibalds Viktorijas Krustu saņēma par to, ka zem artilērijas un ložmetēju uguns, kopā arsavu inžinieru grupu, uzcēla peldošo tiltu pāri kanālam. Pie VK tika Arčibalds, jo tieši viņš paveica darba lielāko un bīstamāko daļu.
HMS (Her Majesty's Ship) Stock Force komandieris Harolds Autens pie sava VK tika 1918.g. 30. jūlijā, kad Angļu kanālā viņa kuģim trāpija vācu u-boat torpēda. Tas lēnām grima un sasvērās uz vienu pusi, bet bez pamata panikai. Tomēr Autens paniku radīja mākslīgi - kaut arī laika bija pietiekami, viņš kuģa apkalpi nosūtīja uz glābšanas laivām pilnā rosībā, tā itkā kuģis patiešām tūlīt nogrimtu, izņemot lielgabalnieku komandu. 15 minūtes, kopš glābšanas laiva airējās prom no kuģa, vācu zemūdene uzpeldēja un HMS Stock Fire 12 mārciņu lielgabali to sašāva tā, ka tā nogrima nekavējoties. Pats HMS Stock Fire nogrima pēc 4 stundām, Autenu un lielgabalu apkalpi uzglāba kāda angļu torpēdlaiva
Jaunākais kaprālis Tomass Aksfords piedalījās uzbrukumā vācu ložmetēju pozīcijām Hamelas mežos, Francijā, 1918.g. 4. jūlijā. Ložmetējuguns turpināja nogalināt lielāko daļu viņa vienības, ieskaitot rotas komandieri un Aksfords dusmās no sākuma nomētāja ierakumus ar bumbām un vēlāk pats devās uzbrukumā, nokļuvis pretinieka ierakumos viņš tikai ar uz šautenes uzsprausto bajoneti nogalināja 10 [!] karavīrus, saņēma 6 gūstekņus un pārņēma ložmetējus, pēc tam pievienojās atpakaļ savam vadam un turpināja kauju.
18. Marts, 1944. gads, Burma. Leitnants Džordžs Alberts Kairnss un viņa rota uzbruka japāņu nocietinātam kalnam. Kāds japāņu virsnieks ar katanu viņam nocirta kreiso roku. Kairnss nogalināja virsnieku, pacēla viņa zobenu un nogalināja vai ievainoja vairākus japāņu kareivjus. Viņa biedri, virsnieka iedvesmoti, atlikušos japāņu spēkus durtiski iznīcināja. Diemžēl pats Kairnss no ievainojumiem otrā dienā nomira.
Autors: Foto: National Portrait Gallery London
1940. gads, Britānijas kauja. 16. augustā lidojumu leitnanta Ērika Džeimsa Brindlija Nikolsona vadītajai spitfire, vajāšanas laikā, trāpija 4 lielgabala lodes. 1 no tām ievainoja pašu Nikolsonu, otra aizdedzināja pilota kabīni. Kabīni jau viscaur sāka pārņemt liesmas un Nikolsons taisījās katapultēties, līdz pamanīja ienaidnieka iznīcinātāju un pārdomāja. Viņš uzbruka un visbeidzot to notrieca, bet sekas, uzkavējoties vēl laiku degošajā kabīnē, bija smagi apdegušas rokas, kājas, kakls un seja.
Bhanbhagta Gurungs bija seržants Nepālas 2. Gruku divīzijā. 1945. gada 5. martā, Burmā viņa vienība cieta zaudējumus no snaipera uzbrukuma. Kamēr visi kādu laiku gulēja pie zemes pieplakuši un bezspēcīgi, Gurungam tas ātri vien apnika un viņš piecēlās pilnā augumā, mierīgi notēmēja un nošāva snaiperi. Pēc tam, nesagaidījis nekādas pavēles, viņš viens pats metās virsū japāņu ierakumu bedrēm. 1. bedres iemītniekus viņš nogalināja ar 2 granātām, pēc tam neko daudz nevelkot garumā, metās iekšā nakamajā, kurā esošo kareivi nodūra ar bajoneti. Pēc tam ar bajoneti un granātu viņš iztīrīja vēl 2 ierakumu caurumus. Jāpiebilst, ka visu to viņš paveica, kamēr no tuvumā esošā bunkura uz viņu šāva ložmetējs. Protams, pienāca arī bunkura kārta. Gurungs uzrāpās uz bunkura virsotnes un iemeta tajā dūmu granātu, jo parasto vairs nebija. No tā izskrēja 2 japāņu kareivji, kurus viņš nogalināja ar savu Kukri un devās iekšā bunkurā, kur tika galā ar pēdējo japāņu kareivi. Un, protams, nobeigumā viņš ar savu vienību no bunkura atvairīja pretuzbrukumu...
Paldies par uzmanību. Ceru, ka patika arī šis raksts. Atgādinu - pirmā daļa ar izsmeļošāku info par pašu Viktorijas Krustu šeit, kā arī citi interesanti raksti par vēsturi 'n shit - manā profilā !
Tev patiks šie raksti
