Pēdējā laikā esot vairāk brīvam laikam pēc ilgāka pārtraukuma ir tapis vēlviens gara laika faktu raksts par dažādām nozīmīgākām un netik nozīmīgām vēsturiskām epizodēm. Paši fakti un stāsti kādām varbūt kas jauns, bet kādam kas jau sen zināms, jāsaka šis raksts ir kā mēģinājums "pa4ekot" cilvēku interesi par šāda veida materiālu lai zinātu vai vispār ir kādi interesenti un ir vērts taisīt kautko apjomīgāku un laikietilpīgāku.
Vēsturiski fakti (13)12
297
0
Džons Vilkinss (John Wilkins) bija Londonas Karaliskās zinātņu biedrības (Royal Society) biedrs un revolucionāra Olivera Kromvela svainis kurš par „došanos kosmosā” sapņoja jau krietni pirms NASA un Padomju Savienības plāniem „iekarot” kosmosu. Viņš kopā ar tā laika domu biedriem finansējis un radījis projektu iekārtai kuru lai gan pēc mūsdienu standartiem būtu grūti uzskatīt par kosmosa kuģi, tomēr pēc tā laika standartiem un zinātnes attīstības līmeņa varētu uztvert par pirmo nopietno mēģinājumu pacelties no zemes ar mērķi doties kosmosā. Projekts gan ticis apturēts pēc tam kad zinātņu biedrības locekļi sākuši apzināties, ka tā īstenošana nemaz nebūs tik vienkārša kā sākotnēji cerēts un pēc dotajā brīdī pieejamajām tehniskajām iespējām un materiāliem tīri vienkārši nav iespējama.
Kāds Parīzietis Henrijs Litjērs (Henrie Littiere) 20 gadsimta 30. gados tika saukts tiesas priekšā, jo pret savu sievu lai cīnītos ar tās neuzticību bija vērsies ar viduslaikiem raksturīgām metodēm. Viņa sieva lai vai kā censtos, bet vienkārši nebija spējīga būt uzticīga savam mīlošajam vīram tāpēc pēc vizītes kādā viduslaiku izstādē un tur smeļoties iedvesmu atjautīgais Parīzietis vērsies pie kāda meistara kas izgatavojis protēzes Pirmā Pasaules kara veterāniem ar lūgumu izveidot kaut ko kas spētu nabaga Litjēras kundzi „turēt tālāk no grēka”. „Liekot galvas kopā” abi kungi izveidojuši visai ērtu ar velveta audumu pārklātu „nevainības jostai” līdzīgu ietaisi kuru tad arī sievai bijis jānēsā. Trakākais noticis tad kad pie Litjēras kundzes viesojies kārtējais mīļākais kurš ieraudzījis savādo ietaisi sašutis „pa taisno” devies uz tuvāko policijas iecirkni kur sūdzējies par savas mīļotās vīra nežēlīgo rīcību. Varas iestādes uz sūdzību reaģējušas un nabaga Litjēra kungs ticis iesēdināts aiz restēm uz trijiem mēnešiem un saņēmi 50 franku sodu.
Skandalozais 19. gadsimta aristokrāts Lords Bīrons (Lord Byron) uzsākot savas studiju gaitas Kembridžas universitātē bija gaužām sašutis par tās vadības viņaprāt drakoniskajiem noteikumiem ievest universitātes telpās suņus tāpēc kā mājdzīvnieku viņš izvēlējies lāci un reiz pat griezies pie universitātes vadības ar lūgumu lielo ķepaini uzņemt universitātē. Lords Bīrons visu mūžu ir izcēlies ar savu ekscentrisko dabu un kā mājdzīvniekus turējis gan āpšus un kaķus, gan arī tādus eksotiskus dzīvniekus kā krokodili un dažādi plēsējputni tomēr īpašu augstmaņa mīlestību izpelnījies kāds Ņūfaundlendas šķirnes suns kuram sirgstot ar trakumsērgu neskatoties uz riskiem inficēties pašam Lords viņu personīgi ārstējis un izrādījis nedalītu uzmanību pēc dzīvnieka nāves pat izrādot vēlmi tikt apglabātam kopā ar to.
1968. gadā Kāds Francijas laikraksts nolēma veikt sociālo eksperimentu aicinot savus lasītājus iesūtīt tiem savu vārdu, uzvārdu, dzimšanas datus un vietu tie piedāvāja tiem „izstrādāt” un nosūtīt katram tieši viņiem personīgi izveidotus personīgus horoskopus un personības aprakstus. Pēcāk veicot anketēšanu eksperimentā piedaloties vairākiem tūkstošiem dalībnieku tika noskaidrots, ka 94% no eksperimenta dalībniekiem piedāvātajā materiālā spēja saskatīt līdzības ar sevi un bija apmierināti ar laikraksta dāsno piedāvājumu. Atliek tikai piebilst, ka ikkatrs no viņiem bija saņēmuši vienu un to pašu identisku materiālu.
1911. gadā Francijas galvaspilsētā Parīzē tika organizēta „mazuļu loterija”, jeb kā to dēvēja paši Francūži “Loterie de Bébés”, kuras ietvaros gribētāji aizpildot nelielu „anketu” kas apliecināja viņu atbilstību vecāku statusam un veicot nelielu ziedojumu piedalījās šajā loterijā. Šāda akcija ņemot vērā konkrētā laika cilvēku mentalitāti netika uzskatīta par neko neparastu un tika rīkota tādēļ, ka bērnu nami bija pārpildīti ar mērķi vākt ziedojumus bāreņu namiem un vērst plašākas sabiedrības uzmanību uz šo šim laikam tik aktuālo problēmu.
Albertam Einšteinam reiz tika piedāvāta Izraēlas prezidenta pozīcija tomēr viņš no tās atteicās, jo uzskatīja sevi par nepiemērotu kandidātu šim augstajam amatam dēļ grūtībām komunicēt ar cilvēkiem un „pasniegt sevi” tā kā šīs augstās pozīcijas pārstāvim pienākas.
Titulbilde
Tev patiks šie raksti
