Visi zina, ka lidot ar lidmašīnu ir drošāk, nekā braukt ar automašīnu, laivu, kuģi, velosipēdu utt Ka procentuāli bojā gājušo skaits...utt
Bet daudzi ļautiņi tomēr jūtas sasodīti patīkami, kad lidmašīnas riteņi pieskaras skrejceļam, jo iekšā tomēr ir tā sajūta, ka, ja nu stjuarte sāk dot visādus rīkojumus par galvas pievilkšanu pie ceļgaliem...Bet īstenībā arī tad nav fakts, ka ir vakars uz ezera, reizēm arī tādos gadījumos paveicas!
1978. gada 20 aprīlī reiss Parīze- Seula ar 109 pasažieriem uz borta, dienvidkorejiešu pilots Kim Čang Ki vadīja lidmašīnu pa maršrutu, kurā bija paredzēta īslaicīga apstāšanās Ankoridžā, Aļaskā. Navigācijas kļūdas dēļ viņš pēkšņi izrādījās virs PSRS teritorijas. Un viņam nācās mukt no komuņagu iznīcinātājiem, kuriem bija pilnīga skaidrība par to, ka ar svešu lidmašīnu, kura atrodas nevietā, var darīt tikai vienu- notriekt. Pilots Aleksandrs Bosovs mauca pa lidmašīnu ar divām raķetēm. Pirmā aizlidoja tālēs zilajās, bet otra skāra lidmašīnas kreiso spārnu, šrapneļi no sprādziena sabojāja lidmašīnas korpusu, nogalināja divus pasažierus un sabojāja vienu no četriem dzinējiem. Bet reiss KAL 902 turpināja lidot. Kapteinis Boeing 707 šausminošā pikējumā dabūja līdz līmenim, kurā pasažieri vismaz varēja elpot, un pēc tam, kad lidmašīna iegāja mākoņos, iznīcinātāji to pazaudēja no redzes loka.
Vēl 40 minūtes lidmašīna ar pusi kreisā spārna un bez viena dzinēja lidoja uz priekšu, līdz nosēdās uz sasaluša ezera. Visi pasažieri, izņemot divus, kuri gāja bojā no raķetes, palika dzīvi un tika Murmanskā iesēdināti lidmašīnā un aizvesti uz Helsinkiem.
Ir Piloti. Kuri ir spējīgi izkļūt no kritiskām situācijām vienmēr. 1982 gadā 23 gadus vecais Karloss Dardano, pilots trešajā paaudzē, vadīja mazu lidmašīnu- tādu kā gaisa taksometru El Salvadoran. Ja tas neliekas nekas īpašs, tad jāatceras, ka 1982. gadā Salvadorā bija visai skarbs pilsoņkarš. Kad Dardano taisījās kāpt savā lidmašīnā un pacelties no neliela, sen netīrīta skrejceļa, viņam sejā trāpīja no džungļiem partizāņu raidīts šāviens. Ar asinīm applūdušu seju un ievainotu kreiso aci Karlosam izdevās iesēdināt pasažierus lidmašīnā un aizvest drošībā.
Pēc kara Dardano kļuva par komerciālas aviosabiedrības pilotu. Reisā 110 TACA
1988 gada 24 maijā Dardano pilotēja jaunu Boeing 737, kurš lidoja pa maršrutu Belīza- Jaunorleāna. Lidmašīna iekļuva negaisa frontē, krusā lidmašīna apledoja, pretledus aizsardzība nespēja tikt galā un atbrīvot dzinējus no liekā ūdens daudzuma. 75 tonnas smagais laineris pārvērtās par planieri. Jaunorleānas lidosta vēl bija tālu, kaut arī izdevās iedarbināt dzinējus, to jauda bija par mazu, lai tiktu pat līdz dispečeru piedāvātajam rezerves variantam- šosejai.
Dardano nolēma nosēsties uz ūdens, bet, tuvojotes zemei, viņš pamanīja dambi. Dambis, kurš vairākus gadus vēlāk nebija spējīgs pasargāt Jaunorleānu no plūdiem, gluži labi noderēja lidmašīnas nosēdināšanai. Dardano to izdarīja tik veikli, ka vēlāk lidmašīnu izdevās turpat no dambja, iepriekš savedot kārtībā dzinējus, pacelt gaisā. Neviens pasažieris ne tikai negāja bojā, bet pat necieta. Pats Dardano paveikto komentēja vienkārši:"Skaista nosēšanās!".
1983 gads. Parasta treniņlidojuma laikā Izraēlas gaisa spēku lidmašīna F-15 Eagle nesadalīja gaisa telpu ar citu lidaparātu- A4, Skyhawk. Skyhawk pilots katapultējās, bet pilotam Civi Nedivi, kurš pilotēja F-15, bija žēl pamest savu lidmašīnīti. Bez tam Civi kaut kā nebija pamanījis, ka lido tikai ar vienu spārnu- viņam likās, ka bojājumi ir nenozīmīgi.Līdz bāzei pilots tika gandrīz vai vadāmā pikējumā un kā par brīnumu diezgan veiksmīgi nosēdināja lidmašīnu...vismaz to, kas no tās bija palicis pāri. Lai cik dīvaini nebūtu, lidmašīnu izdevās saremontēt, un tā vēl vairākus gadus kalpoja gaisa spēkiem.
2014 gads. Pa ceļam no Des Moines uz Denveru Boinga 737 pilotam uznāca sirdslēkme.
Sākumā pasažieri izdzirda iedvesmojošo jautājumu "Vai starp jums ir ārsts?" Pēc laiciņa galvenais stjuarts griezās pie pasažieriem ar jautājumu, kurš lielu daļu ateistu padara ticīgus : "Vai starp jums nav kāda, kurš prot vadīt lidmašīnu? "Par laimi, pirmajā klasē snauduļoja atvaļinājumā esošs kapteinis Marks Gongols- pieredzējis pilots, nolidojis simtiem stundu uz bumbvedēja B1. Viņš, neskatoties uz to, ka, hm...baudīja atvaļinājumu, veiksmīgi nosēdinaja lidmašīnu.
2009 gada 15. janvārī no Ņujorkas lidostas pacēlās šiks Airbus A320 un ielidoja migrējošu Kanādas zosu barā. Kā pasakā par Pelnrušķiti- gaisa kariete pārvērtās par ķirbi un komandierim palika viena vienīga iespēja- nolaisties Hudzonas upē. Ja ir tikai viena darbojoša turbīna, variantu nav. . Pasažieri izrāpās uz lidmašīnas spārniem, bet lidmašīnas korpusā bija caurums, un, ja nebūtu lidmašīnas apkalpes un glābšanas dienestu saskaņotas un precīzas rīcības, lidmašīnai bija iespēja kļūt par otru "Titāniku". Bet smaidīja veiksme, viss tika paveikts ātri un precīzi, un beigas bija laimīgas.
Liekas, ka sliktāka varianta par helikoptera iegāšanos darbojošās vulkāna krāterī nevar būt? Bet, lai cik tas būtu neticami, viss beidzās labi.
Kad lidmašīna zaudē augstumu, tai vismaz ir iespēja planēt.Helikopteram tādas iesējas nav. Daudz, ja pilots ir pazīstams ar tādu paņēmienu, kā autorotācija. Bet tas kaut ko dod tad, ja kritiens ir uz mīkstas zemes. Bet kas notiek, krītot darbīga vulkāna krāterī?
Tieši tā notika ar Krisu Daddi un Maiklu Bensonu, kad viņi 1992.gadā uzņēma kadrus filmai.
Kreigs Hoskings pilotēja helikopteru virs Kilauea vulkāna Havaju salās, kad mašīnas motors aizrijās ar lielu daudzumu vulkāniskās gāzes. kuru vulkāns nepārtraukti izverda. Dzinējs apklusa un trīs vīriem draudēja briesmas iegāzties kvēlojošās elles rīklē.
Visi trīs pārdzīvoja katastrofu, bet helikoptera elektronika izgāja no ierindas, atņemot iespēju nosūtīt SOS signālu. Daddi, Bensons un Hoskings pūlējās tikt laukā no krātera,bet ātri saprata, ka tas ir neiespējami tāpēc, ka krātera sienas sastāv no cieta, asa ieža, uz kura var tikai sagriezt rokas.
Daddi un Bensons turējās pie vulkāna sienas vietā, kur gaiss bija mazliet mazāk smacējošs, bet Hoskings atgriezās katastrofas vietā un pievienoja videokameras bateriju helikoptera komunikāciju sistēmai, lai vēlreiz mēģinātu nosūtīt SOS. Tas nostrādāja, un Hoskingu ātri izglāba, pēc mirkļa viņš jau būtu nosmacis. Daddi un Bensonu neizdevās uzreiz ieraudzīt, jo viņus apslēpa biezi dūmu mākoņi.
25 stundas pēc katastrofas un vairākiem neveiksmīgiem glābšanas mēģinājumiem , Daddi savāca visu savu gribasspēku un, sagriezdams rokas un seju, līda augšā pa krātera sienu. Palka tikai Bensons, kurš bija pārliecināts, ka abi viņa kompanjoni ir gājuši bojā. Viņš pavadīja vēl vienu dienu, turoties pie vulkāna sienas.
Kad viņš jau bija zaudējis visas cerības uz izglābšanos, laiks uzlabojās, un helikopters nometa nabaga Bensonam glābšanas grozu. Kā atlgojums tam, ka viņš bija visiem spēkiem turējies pie dzīvības, bija vēl viens lidojums helikopterā virs vulkāna.
Pēkšņš spārna zudējums- tas, lidojot ar lidmašīnu, ir gandrīz bezcerīgi slikti. Nils Viljamss traucoties ar lidmašīnu Zlin Z-526 saulainā 1970 gada jūnija dienā sajuta grūdienu un lielāku troksni no gaisa plūsmas. Un ieraudzīja, ka viņa lidmašīnas kreisais spārns kuļas kaut kur pie loga.
Viņš gan bija aviašovu varonis, bet aviošovu trikus parasti taisa lidmašīnās, kurām spārni cieši turas klāt. Bet viņa lidmašīnas kreisā spārna apakšējais stiprinājums bija salauzts, un salauztais spārns atradās zem leņķa, kas to padarīja lidošanai nederīgu.
Tādos gadījumos vairums cilvēciņu izkliegs pēdējo vārdu "Mamma!" un gaidīs beigas, bet Viljamss atcerējās dīvaino gadījumu ar beļģu pilotu, kurš bija pretējā situācijā (bij salūzis augšējais stiprinājums) un kurš ar pārslodzes palīdzību turēja spārnu vietā. un spēja nosēdināt lidmašīnu.Nils nolēma, ka viņam vienīgā iespēja ir lidot ar riteņiem gaisā. lai gaisa pretestība noliktu spārnu vietā.
Nils tā arī izdarīja, bet tad negaidot apklusa dzinējs, jo lidmašīnai apgriežoties, beidza pieplūst degviela. Pēc tam, kad Nilam izdevās atkal iedarbināt dzinēju, viņš tuvojās aerodromam, lai nolaistos, un pēdējā sekundē pagrieza lidmašīnu normālā stāvoklī. Kreisais spārns nolūza, bet pilots izdzīvoja.
Un- ir gadījumi, kad pasažieriem tā arī nav lemts uzzināt, ka vispār ir bijušas kādas briesmas. Pasažieru lidmašīnas pilots Lielbritānijā pazaudēja kontroli pār laineri nosēžoties pēc tam, kad viņam nokrita rokas protēze.
Incidents notika nosēžoties Belfāstas lidostā Ziemeļīrijā 12. februrī. Bet gadījums tika nodots atklātībai tikai šonedēļ.
Laineris, kurš bija lidojis no Birmingemas, veica visai cietu nosēšanos, tomēr neviens no 47 pasažieriem necieta.
Kā rakstīts atskaitē, pilots apsolīja nākošreiz uzmanīgāk pārbaudīt, cik labi ir nostiprināta protēze.
Lidsabiedrība Flybe, kurai pieder lidmašīna, apgalvo, ka kļūmīgā reisa kapteinis ir viens no tās pieredzējušākajiem un atbildīgākajiem pilotiem un ka ekipažas un pasažieru drošība nebija apdraudēta.
46 gadus vecā kapteiņa vārds netiek atklāts.
Kā teikts atskaitē, neilgi pirms nosēšanās, pilots pārbaudīja mehānisko fiksatoru, kurš savieno viņa kreiso, mākslīgo roku ar stūri.
Pēc tam viņš atvienoja autopilotu un sāka sēdināt laineri. Izlīdzinot lidmašinu, gandrīz pirms pašas pieskaršanās zemei, protēze atvienojās, un pilots zaudēja kontroli pār lidmašinu.
Viņa pirmā doma bij nodot stūri otrajam pilotam, bet nebija laika un jau iesākta manevra apstākļos kapteinis nolēma, ka pareizāk būs pārnest labo roku no vadības kloķa uz stūri, lai atgūtu kontroli. Dzinēja jauda izrādījās piezemējoties nedaudz lielāka, nekā vajadzīgs, tāpēc lidmašīnu pamētāja uz nosēšanās joslas.
Kapteinis solīja turpmāk sevišķi rūpīgi pārbaudīt visus fiksējošos elementus, un pirms katra reisa īpaši pabrīdināt otro pilotu, lai viņš būtu gatavs, ja kas, pārņemt lidmašīnas vadību.
