›

Vai tu to zināji par Latviju? [9]14

291 2

Latvijā mūsdienās sastopamas daudzas dabā senāk neraksturīgas augu sugas – invazīvās sugas. Tās apdraud un pārmāc vietējās augu sugas, kā arī pasliktina ainavas kvalitāti. Daudzas no šīm sugām sākotnēji ir audzētas kā kultūraugi, bet vēlāk tās izplatījušās savvaļā. Bieži sastopami invazīvie augi ir Sosnovska latvānis, Kanādas zeltgalvīte, blīvā skābene, šāvējgurķis, mārrutks, ošlapu kļava, puķu sprigane, austurmu dižpērkone, sarkanais plūškoks un Japānas dižsūrene. Invazīvās sugas īpaši izplatītas ir ceļmalās, upju krastos, gar dzelzceļiem, kapsētās, bijušos mazdārziņu teritorijās, pie neapdzīvotām mājām un degradētās teritorijās – pamestos karjeros, būvlaukumos. Arvien plašāku invazīvo sugu izplatību pēdējos gados veicina klimata pārmaiņas. Bīštamākā invazīvā suga, kas rada gan ekonomiskus zaudējumus, gan kaitējumu videi un pat cilveka veselībai, ir Sosnovska latvānis.

Latvija sastopamas tikai trīs... Autors: Fosilija Vai tu to zināji par Latviju? [9]

Latvija sastopamas tikai trīs čūsku sugas. Zalktis ir lielākā (1,0-1,5 m) čūska Latvijā, un tas sastopams viša valsts teritorijā. Dzīvo galvenokārt upju un ezeru krastos, mitros mežos un pļavās, arī parkos. Zalkti var pazīt pēc spilgti dzeltenām “ausīm” uz galvas. Zalkši labi peld.

izveidot rakstu izveidot testu

Baltie stārķi dzīvu... Autors: Fosilija Vai tu to zināji par Latviju? [9]

Baltie stārķi dzīvu kultūrainavā. Pļavās ķer vardes un čūskas. Latvijā ligzdo vairāk nekā 10 000 balto stārķu pāru. Valmieras – Mazsalavas šosejas malā netālu no Matīšiem ir Eiropā vistālāk uz ziemeļiem sastopamā balto stārķu kolonija. Daudzās Rietumeriopas valstīs intesīvās lauksaimniecības, ķimizācijas un meliorācijas dēļ stārķu skaits ir samazinājies.

Dvietes palienes pļavas... Autors: Fosilija Vai tu to zināji par Latviju? [9]

Dvietes palienes pļavas Daugavas kreisajā krasta Augšzemē ir viena no lielākajām migrējošo putnu pulcēšanās un putnu ligzdošanas vietām Latvijā. Šeit ligzdo tādi reti sastopami putni kā greizes un ķikuti. Palienes pļavās aug aizsargājami mitrummīloši augi, piemēram, jumstiņu gladiola un Sibīrijas skalbe. Lai pļavas neaizaugtu, tajās ievesti savvaļas zirgi un Hailander šķirnes govis.

Ar Pasaules Dabas fonda WWF... Autors: Fosilija Vai tu to zināji par Latviju? [9]

Ar Pasaules Dabas fonda (WWF) atbalstu 1999. gadā Papes ezera pļavās pirmo reizi Latvijā izlaida Konik Polski šķirnes savvaļas zirgus, aizsākot lielo savvaļas zālēdāju atjaunošanas programmu. 2004. gadā Latvijā ieveda savvaļas govis (taurus) un vēlāk arī sumbrus – Eiropā lielākos zīdītājus. Tagad savvaļas zirgi un govis ganās vairāku ezeru un upju krastos – Engures ezera pļavās, Lielupes palienē un citur. Šie dzīvnieki pārtiek no zāles, niedrēm, krūmiem, koku mizas, tādējādi neļaujot pļavām aizaugt un sekmējot dzīvesvietas veidošanos citām pļavās mītošajām sugām.

291 2 14 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0